Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'piepēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'piepēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

aizpiepēt

‡ àizpiepêt Trik., sich mit Holzschwämmen beziehen, verwachsen: bē̦rza caurums aizpiepējis.

Avots: EH I, 42

appiepēt

‡ appiêpêt, beschimmeln, mit Baumschwämmen bewachsen: ce̦lms appiepējis Trik. u. a.;

2) (fig.) verschimmeln:
šis skuoluotājs pa˙visam applepējis.

Avots: EH I, 105

nopiepēt

nùopiêpêt, intr., verschimmeln, sich mit Hausschwamm bedecken: tautiešam liepu galdi zaļu piepi nuopiepēj[u]ši BW. 26006, 6.

Avots: ME II, 829

piepēt

piepêt, -ēju, schimmeln, kahmen, kahmig werden.

Avots: ME III, 279

piepētība

piepētĩba, die Plötzlichkeit L., Bergm. n. U.; s. piẽpešs.

Avots: ME III, 279

piepētīgs

piepētîgs, eilig, plötzlich Bergm. n. U.

Avots: ME III, 279

sapiepēt

sapiepêt,

1): sapiepējusi maize Bērzgale. nuo ... sapiepējuša ... siera Līg. medn. 55. (fig.) cilvē̦ks sapiepējis ilgi sē̦dē̦dams AP.; ‡

2) sapiepējis (part. prt. act.) Saikava, Sessw., = sapiepis 2.

Avots: EH XVI, 436

sapiepēt

sapiepêt, intr., ganz schimmlig werden, fassfaul werden U.

Avots: ME II, 700

uzpiepēt

uzpiepêt, sich mit Sehimrnel, mit Holzschwatxim bedecken (perfektiv): kuoks uzpiepējis Ramkau.

Avots: ME IV, 365

Šķirkļa skaidrojumā (2)

pēši

pēši U., Adv., plötzlich. Wohl zu einem ide. Adjektiv *pētus od. *pēti̯os "abschüssig, steil" (auf š < ti̯ weist piepētība "Plötzlichkeit"), vgl. gr. προπετής "vorwärts fallend, geneigt", alb. pεrpjetε "abschüssig, steil" (und zur Bed. le. kruts "steil, plötzlich"); in diesem Fall also zu le. pẽtît (s. dies), ai. pāta-ḥ "Fall, Sturz" u. a.

Avots: ME III, 211

pieplakt

pìeplakt, sich (an etwas) audrücken, sich zusammendrücken, zusammenkauern: stiprais spiež nespēcīguo pieplakt pie zemes. kas tur tāļumā paceļas, pie pašas debess malas pieplacis? Vēr. II, 1289. jumti kâ pieplakuši zem mīkstās sniega kārtas Vēr. II, 527. kad liesma drusku pieplaka, baltas plēnes nāca zemē Vēr. I, 1156. luopiņi trīsē̦dami piepluok Vēr. II, 1397. - Refl. -tiês, platt auf piẽpeši, pìepêši 2 Kr., pìepèši 2 Adsel, piẽpêši, piepieši MSiI., piẽpeži, piẽpêži C., N.-Peb., Lis., Behnen, Bauske, Ahs., Wandsen, plötzlich; sehr eilig U.: pe̦lus, kuo viesulis piepeši izputina Glück Hiob 21, 18. piepeži viens nuo viņiem ieteicies... LP. VII, 892. Älter ist wohl die Aussprache mit š, vgl. piepētība, piepētīgs und pēši ( s˙dies); zum ž aus š s. Le. Gr. § 119a. Ursprünglich also etwa wie la. appetēns -hinstrebend, losgehend auf, woraus "eilig"; das kurze e kann entweder (z. B. in Ruj. und Salis) aus ē gekürzt sein, oder aber die alte Wurzelkürze fortsetzen; im letztem Falle könnte das ē aus pēši bezogen sein. die Erde fallen L. Subst. pìeplakums, die Plattheit, Plattgedrückfheit: zemes pieplakums MWM. IX, 373.

Avots: ME III, 279, 280