piepasēt
pìepasêt, tr. u. intr., dazupassen; anpassen: tā alga jau man labāk piepas nekâ viņam Etn. I, 176. piepas (Var.: piede̦r, piestāv, piekrīt) labi ze̦lta pieši pie dze̦lte̦na kumeliņa BW. 12216, 4 var.
Avots: ME III, 278
Avots: ME III, 278
'piepasēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: