piespļaudītpìespļaũdît, pìespļaũt, vollspucken: Sprw. pats bļuodu (od. kaŗuoti ) pie spļāvis, pats izstreb! tē̦vs sēdēja savās duomās, piespļaudams krāsns stūri Vēr. II, 661. acis piespļaut De̦glavs.Avots: ME III, 295