piespriest
pìespriêst, tr., zusprechen: liktenis viņam nebij piespriedis tādu tiesu Jaun. mežk. 183. Refl. -tiês, sich zusprechen: priespriezdamies nāves spriedumu Pūrs III, 96.
Avots: ME III, 295
Avots: ME III, 295
'piespriest' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: