Paplašinātā meklēšana

pìeturêt,

1) anhalten
(tr. und intr.): pieturēt (zirgus) pie kruoga. ve̦zums pietur pagalmā Aps. II, 5. pieturamā vieta, die Stelle, wo man anhält, die Haltestelle; die Pause: lai pieturamā vieta taptu juo dzirdama un stipra,... atlaiž dubulttrochaja gala zilbi RKr. IX, 105;

2) für sich, bei sich behalten, beibehalten, besitzen:
pūķis ne̦s tam, kas viņu pietur, naudu, labību LP. VI, 1, 51. pieturējuši savu raksturiskuo nuodabu RKr. XI, 84. Refl. -tiês,

1) sich (an etwas) anhalten;

2) (längere Zeit) anhalten, dauern, gleich bleiben:
kad tik nu laiks pieturē̦tuos, wenn nur das Wetter anhielte! Kav.

Avots: ME III, 306

‡ nuoģeñģerêt Frauenb., = nùostreipuļuôt 2: n. līdz sienai, kur pieturēties.

Avots: EH II, 48

nùoturêt,

1): n. (= pieturēt) zirgu Pas. XV, 173; nuoturams, schamhaftig (bibl.)
Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês, ‡

2) stehen bleiben:
daskrien jis da tinienes ... i[r] nuozatur Pas. IV, 403 (aus Welonen).

Avots: EH II, 103

‡ II ramstît, beruhigen, stillen: r. zuobu sāpes PV.; "pieturēt vai pierunāt, lai paliek mierīgs" Heidenfeld. Refl. -tiês (s. ME. III, 476): auch Heidenfeld (mit àm ² ).

Avots: EH II, 353

skrejulis, der Flüchtling: pieturēt skrejuli B. Vēstn.

Avots: ME III, 891

skritulis (li. skritulys "der Kreis, die Kniescheibe") Karls.,

1) skritulis Deg., Zaļmuiža, Nerft, U., Eversmuiža n. FBR. VI, 32, Bielenstein Holzb. 385, skrituls Warkh., skritelis SDP. III, 19, Glück, skritels Manz., das Rad, Wagenrad:
ratu skritelis Glück Jesaias 28, 27. līkstains skritulis, das Bügelrad Bielenstein Holzb. 543. skrituļa rumbā LP. VI, 68. cik suola par šiem ratiem ar... kaltiem skrituļiem? Janš. Bandavā I, 3. nuogrūde... skriteļus nuo... ratiem (stiess die Räder von ihren Wagen) Glück II Mos. 14, 25. gudrs ķēniņš iztre̦nc . . . bezdievīgus un ve̦d ... skriteli pār tiem (bringet das Rad über sie) Spr. Sal. 20, 26. - (fig.) mēģina pieturēt cilvēces attīstības skrituli Kundziņš Kronw. 147;

2) das Spinnrad
U.;

3) skritelis Glück, die Töpferscheibe
Glück: viņš (= puodnieks) darīja kādu darbu uz . . . skriteli (er arbeitete eben auf der Scheibe) Jerem. 18, 3;

4) Plur. skrituļi, Rollschuhe:
skrituļu skrējēji, Rollschuhläufer Latv.;

5) skrituls Lasd., ein Kinderspielzeug, bestehend aus einer an einem Stöckchen befestigten, sich drehenden Scheibe;

6) auch skritelis, etwas Radförmiges od, rund Zusammengerolltes, (skritulis) die Scheibe Deg.: pārnesis skritel[i] maiz[e]s BW. 2902, ein rundes, radförmiges Brot. atplēš vairāk skrituļu tāšu LA. vaska skritul(i)s,

a) eine Scheibe Wachs;

b) als Kosename:
brālīt, vaska skritulīti (Var.: skrituliņ, ritulīti)! BW. 17509 var. - milzu skrituļiem man lēca čūska klāt Mācītāja meita 50;

7) übertragen, das Rad:
vecene... pruom kâ devītais skritulis LP. VI, 528. ja kāds citiem runājuot grib starpā iemaisīties, tad uz tuo saka: maisās kâ piektais skrituls Etn. II, 110;

8) Demin. skrituliņš, der Hauslauch (sempervivum tectorum)
U., Mag. IV, 2, 47; sempervivum soboliferum Sims. Kronw, n. RKr. III, 72;

9) skritulis, ein Wasserstrudel, - wirbel
Neuhausen;

10) rullis, Feldwalze
Salgaln. zu li. skritùs "kreisrund", skrýtis "Radfelge", skriẽsti (prs. skriečiù) "im Kreise herumdrehen", apr. scritayle "Felge", an. skriđr "Lauf", ae. skrid "Wagen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 571; zur Wurzel von skriet.

Avots: ME III, 894

tvereklis,

1) der Griff
Dr., Allasch, Laud.; - Lubn.: jāliek cirvim jauns tvereklis;

2) die Zuflucht
Fest.: tik man tā tverekļa, kā pie tevis pieturēties Fest.

Avots: ME IV, 290