pievākt
I pìevākt, ‡ Refl. -tiês,
1) sich aneignen:
kad tik viņš nav tuo uotru pudeli pievāķies Janš. Dzimtene I, 149;
2) Ordnung machen (?):
bij drusku jāpievācas, jāpaȩ̄d... Jauns. J. un v. 62.
Avots: EH II, 278
1) sich aneignen:
kad tik viņš nav tuo uotru pudeli pievāķies Janš. Dzimtene I, 149;
2) Ordnung machen (?):
bij drusku jāpievācas, jāpaȩ̄d... Jauns. J. un v. 62.
Avots: EH II, 278