ziņa (li.
žinià " die Kunde" ),
1) die Kenntnis, Kunst U.;
die Erkenntnis St.;
die Zauberkunst; das Verständnis, die Überlegung, das Bewusstsein U.;
Kenntnisse von alten Gebräuchen und Zaubermitteln Ar.:
lielas, augstas ziņas St.,
grosse, hohe Kenntnisse U.
parādīt sē̦tu meitu guodu un darba ziņu un prašu Janš. Mežv. ļ. II, 74.
ja jums ir kādas ziņas un zintes, kâ puišus var piezavēt Dzimtene V, 224.
vē̦lāk gājuse šī ziņa buojā JK. V, 11.
kam ir kādas ziņas, tas var tikai tad mirt, ja savu ziņu citam atdevis LP. VII, 710.
ziņu turē̦tājs (eine Art Zauberer) 570.
saimnieks... piekuopis ve̦cās ziņas 304.
negribējis ne˙kādas ziņas, ne māņus savā mājā turēt VI, 112.
vanskaru ziņām nuolikt, nē̦sāt, ein Wannei als Zaubermittel hinlegen, umhertragen Mag. XIII, 3, 57.
ar ziņu darīt St.,
mit Bedacht, mit Kenntnis von der Sache handeln U.
ar manu ziņu St.,
mit meiner Einwiligung. ar ziņu, behutsam Manz. Lettus,
gefliessentlich. pārmācīt gribu es tev ar ziņu Post. I, 453.
darīt visu ar gudru ziņu Kaudz. M. 147.
kuo drīz iemantuo ar gudru ziņu Aus. I, 8.
gudra ziņa atruonama vielu sakuopuošanā Pūrs I, 32.
ar īpašu ziņu un uzmanību BW. I, S. 191.
ziņā likt, in acht nehmen Elv.,
sich wohl merken L., U.
es neielikuos ziņā, ich habe es mir nicht gemerkt U.
ziņā turēt L.,
im Gedächtnis, Bewusstsein bewahren U.
laikam viņam tur sava ziņa ir (er weiss wohl, warum er so handelt, hat seine guten Gründe) A. v. J. 1899, S. 112.
visur sava ziņa Krilova pas. 49.
mēs iedzimstam... šinī dziļā ziņā Rainis Tie, kas neaizmirst 104.
man jau ne ziņā, ne mīklā, ka jūs te (ich hatte keine Ahnung...) Alm.
ne ziņas, ne miņas M. Ārons Rīgas Ziņas vom 21. März 1925.
puišam vēl nebija līgaviņas ziņā, der p hatte sich noch keine Braut ausersehen FBR. VII, 57 (aus Serbigal).
šām vajadzēja, it kâ ar īpašu ziņu, atspuoguļuoties... ienācēja acīs Kaudz. M. 20.
bez ziņas,a) ohne dass es jem. weiss, ohne in Kenntnis zu setzen, ohne Erlaubnis: bez tē̦va ziņas LP. III, 50.
bez dieva ziņas nekrīt ne mats nuo galvas Lautb. Lomi 111.
paņemt bez ziņas Kav.;
b) mit Unverstand, ohne Überlegung U.:
bez ziņas strādāt U.;
c) sehŗ masslos; sehr viel: būt bez ziņas mazam SDP. VIII, 9.
dārzs bij skaists bez ziņas LP. V, 276.
tam naudas bija bez ziņas Pas. IV, 141.
trumpu bez ziņas (daudz) Kav.;
2) die Nachricht, Kunde L., U.:
ziņu duot St.,
laist, Nachricht geben U.:
kas grib manu pūru slēgt, lai duod ziņu (Var.:
ne̦s vēsti) māmiņai BW. 25142.
ar zīlīti ziņu laidu (Var.:
devu)... arājam 9359.
kalējam bij padevuši ziņu Krišs Laksts 20.
nedeva ziņu Glück Richter 13, 6.
ķēniņš laida ziņu, lai... puisē̦nu nuomaitājuot LP. IV, 189.
tautiet[i]s manim ziņu sūta BW. 7866.
kad tā tautu netiklīte trīs ziniņu neste̦llē̦tu 21995.
ziņas nest Kundziņš Vecais Stenders 119.
ziņu dabūt St.,
Kunde erhalten U.
nu atnāca tāda ziņa BW. 7858.
ziņa iziet pa pilsē̦tu LP. IV, 21.
prieka ziņa Kaudz. M. 275.
nuo pašas nav ne ziņas (keine Spur) bijis LP. VI, 169. -
duot kājām ziņu, sich auf und davon machen, fortlaufen: ve̦lns, tuo izdzirdis, devis kājām ziņu JK. III, 6.
cūka sūnās izturēt nevarē̦dama duod kājām ziņu LP. VI, 260;
3) die Sorge, Besorgung U.;
die Obhut: tā būs mana ziņa, das wird meine Sorge sein U.
tas būs manā ziņā, das wird meine Sorge sein U.
atstāju Anniņu jūsu ziņā Kaudz. M. 7.
Uoliņš ņēma pajūgu savā ziņā 118.
atstāja... meiteni... jūrnieku ģimenē labā ziņā JR. IV, 3.
kur... tie paliks? - tā dieva ziņa A. XXI, 758.
kungu ziņas St.
"herrschaftliche Affären";4) die Hinsicht, Beziehung, Bedeutung: savā ziņā (in gewisser Hinsicht) līdzināties mātei SDP. VIII, 41.
šinī ziņā, in dieser Hinsicht (Beziehung). jaunā ziņā (in neuer Bedeutung) še ir lietuoti ve̦cie vārdi Kundziņš Kronv. 104.
ne˙kādā ziņā, in keinem Fall, auf keinen Fall: ar sietu ūdeni nevar ne˙kādā ziņā atnest LP. I, 174.
un ruokā neduodas ne ziņā (durchaus nicht?) Krilova pas. S. 39;
5) "?":
šitâ, puikas, mēs dze̦rdami, mēs ziņā neiesam (Var.:
netiksam; guodā nebūsim; neziņā aiziesim) BW. 20059 var. Zu
zinât.Avots: ME IV,
724,
725