piezvērēt
pìezvẽrêt,
1): es par tavu augumeņu pret dieveņu piezvērēju Tdz. 36883; ‡
2) schwören (perfektiv):
lūgdams piezvēru tev Dünsb. Odis. 29. es tev piezvērēju, ka būšu par draugu Pas. V, 149 (aus Welonen). Refl. -tiês, ‡
2) schwören (perfektiv):
piezvērējuos pret tevim, ka būšu tev par... draugu Pas. V, 148 (aus Welonen). brālīši... piezazvērēja neiet uz sȩ̄tu IV, 536.
Avots: EH II, 280
1): es par tavu augumeņu pret dieveņu piezvērēju Tdz. 36883; ‡
2) schwören (perfektiv):
lūgdams piezvēru tev Dünsb. Odis. 29. es tev piezvērēju, ka būšu par draugu Pas. V, 149 (aus Welonen). Refl. -tiês, ‡
2) schwören (perfektiv):
piezvērējuos pret tevim, ka būšu tev par... draugu Pas. V, 148 (aus Welonen). brālīši... piezazvērēja neiet uz sȩ̄tu IV, 536.
Avots: EH II, 280