Paplašinātā meklēšana

‡ àizpilinât, hinter etwas tröpfeln (tr.): a. kam kuo aiz kakla.

Avots: EH I, 42

appilinât, ‡ Refl. -tiês, sich beträufeln Jürg. u. a.: bē̦rns appilinājies ar taukiem.

Avots: EH I, 105

appilinât, tr., beträufeln: sviests bijis ar asinīm appilināts LP. VII, 557.

Avots: ME I, 111

‡ atpilinât, tropfenweise abfliessen machen: a. daļu šķidruma.

Avots: EH I, 158

ìepilinât, tr., eintröpfeln: kad ausis sāp, tad iepilina matu eļļu Etn. IV, 2.

Avots: ME II, 51

nùopilinât, fakt., abtröpfeln lassen, begiessen: bē̦rns ē̦duot nuopilina krūtis.

Avots: ME II, 828

[papilinât, ein wenig pilinât (intr. und tr.): papilini vel kādus pilienus! lietus tikai drusku papilināja.]

Avots: ME III, 81

pãrpilinât,

2): pārpile̦nās, tad atkal vairāk nelīs Ramkau.

Avots: EH XIII, 207

[pãrpilinât,

1) hinübertröpfeln
(trans.): p. zâles nuo viena trauka uotrā;

2) eine Weile leicht regnen und dann aufhören:
lietus jau pārpilinājis.]

Avots: ME III, 170

pìepilinât,

1) dazu-, hinzuträufeln:
piepilināt dažus pilienus Stari I, 45;

2) träufelnd benetzen:
p. grīdu.

Avots: ME III, 279

pilinât, tröpfein (trans.).

Avots: ME III, 215

sapilinât,

1) zusammentröpfeln
(trans.): s. dažādas zâles karuotē;

2) eine gewisse Zeit hindurch tröpfeln
(intr.): lietus sapilināja visu vakaru Jürg.

Avots: ME II, 699

uzpilinât, aufträufeln LKVv.: Angrieta uzpilināja sluoksnēm drusku miltu ūdeņa Jaun. mežk. 148. Refl. -tiês: man zâļu par daudz uzpilinājās uz cukura, ich träufelte versehentlich zu viel Medizin auf den Zucker.

Avots: ME IV, 365

‡ nuostrucinât, beträufeln, (mit Flüssigem) besudeln ("nekārtīgi nuopilināt") Dond.: neuzmanīgi ē̦duot var n. drēbes un galdu.

Avots: EH II, 92

pìetripinât,

1) herantrippeln :
viena pietripina pie trelliņiem U. b. 95, 23;

2) "leicht anklopfen"
Sessw.;

3) "=piepilināt2" AP.

Avots: ME III, 305

smar̂ša PS., smar̂ša ² Ruj., Selg., Dond., Sessau, der Geruch, Duft U., Siuxt, Lieven-Bersen, Memelshof (anderswo: smar̂ža, smaka): ievu ziedi smaršai labi BW. 12720. puķu smaršu kvēpinādama Pūrs II, 62. me̦dus smarša Aus. I, 110. iepilināt smaršu Zeib. Sk. 11. spēcīga, veselīga smarša Austr. k. 1892. jūt . . . laikme̦ta garu un smaršu Vēr. I, 1402. jūs mūsu smaršu e̦sat smirduošu darījuši Glück II Mos. 5, 21. nejauka smarša Makk. 9, 9. Wohl aus urbalt. *smards(t)jā (zu smir̂dêt), vgl. li, smarsė od. smarstas "Gestank" und Sommer Balt. 126.

Avots: ME III, 954

smìrkuoņa ²

1) "feuchtes Wetter"
Festen: sāk smirkuoņas lietutiņš pilināt Plūd. LR. IV, 556. vē̦lā rudens smirkuoņa Austr.;

2) jem., der stets besoffen ist
Golg.

Avots: ME III, 966