pilnprātīgs
pil˜npràtîgs, bei vollem Verstande: tas nav pillprātzgs cilvē̦ks, kas tâ dara Ahs. n. RKr. XVII; 46.
Avots: ME III, 216
Avots: ME III, 216
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pilnprātīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pilnprātīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
pilns
pil˜ns,
1): cilvē̦ku tik p., ka ir pamaisīt nevar Fest. lai puškuojas mātes meitas ar pilnām maguonēm BW. 4621, 2. "zaķis iesācis vilkt pilnā vējā" ME. III, 216 zu verbessern in "Līpiņš [= zaķis] bij pilnajā ("?") vējā jau iesācis vilkt [= dziedāt], cik nabags vien spēja";
4): viņš vai(r) nav p. (= pilnprātīgs) Seyershof. Subst. pilnums,
1): nāks miers un p., cilvē̦kiem labs prāts Rainis Tālas noskaņas 7 57. šuogad nav tas klēts p. Seyershof. viens mut[e]s-p. vēl bij palicis bļuodiņā ķīselis ebenda. (als Massbezeichnung)
vienu spaiņa pinumu ūdens uzlēja virsū ebenda. pāri pann[u] pinumu iztaukšēja zirņus ebenda; ‡
2) tu dabūsi mugar[a]s pilnumus (Schläge, Prügel)
vie[n], vairāk ne˙kuo Seyershof.
Avots: EH XIII, 232
1): cilvē̦ku tik p., ka ir pamaisīt nevar Fest. lai puškuojas mātes meitas ar pilnām maguonēm BW. 4621, 2. "zaķis iesācis vilkt pilnā vējā" ME. III, 216 zu verbessern in "Līpiņš [= zaķis] bij pilnajā ("?") vējā jau iesācis vilkt [= dziedāt], cik nabags vien spēja";
4): viņš vai(r) nav p. (= pilnprātīgs) Seyershof. Subst. pilnums,
1): nāks miers un p., cilvē̦kiem labs prāts Rainis Tālas noskaņas 7 57. šuogad nav tas klēts p. Seyershof. viens mut[e]s-p. vēl bij palicis bļuodiņā ķīselis ebenda. (als Massbezeichnung)
vienu spaiņa pinumu ūdens uzlēja virsū ebenda. pāri pann[u] pinumu iztaukšēja zirņus ebenda; ‡
2) tu dabūsi mugar[a]s pilnumus (Schläge, Prügel)
vie[n], vairāk ne˙kuo Seyershof.
Avots: EH XIII, 232