Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pince' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pince' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
pince
pince
II pince: mana pincīt! (Kosename für eine weibliche Person) Janš. Dzimtene III, 14.
Avots: EH XIII, 234
Avots: EH XIII, 234
pince
pincekliņi
pinceklis
pincekls
pincenieks
Šķirkļa skaidrojumā (6)
degunkniebis
kniebeklis
kniebis
kniebis,
1) ein Feilkloben;
2) das Pincenez:
kungs ar ze̦lta kniebi uz de̦guna R. Sk. II, 219. kundze uzsprauda knābī kniebi MWM. X, 350;
[3) eine Krampe, ein Haken zum Topfaufhängen
Mag. XVII, 1, 84].
Avots: ME II, 248
1) ein Feilkloben;
2) das Pincenez:
kungs ar ze̦lta kniebi uz de̦guna R. Sk. II, 219. kundze uzsprauda knābī kniebi MWM. X, 350;
[3) eine Krampe, ein Haken zum Topfaufhängen
Mag. XVII, 1, 84].
Avots: ME II, 248
pincis
pincis C. u. a., pince">pince U., Selg., Serben, Peb. u. a.,
1) Beiname der Katze:
kaķīti, pincīti LP. IV, 87. pinci, pinci, runci, runci, kam tu peles nemedīji? BW. 25176, 3. jē̦ru nebūs saukt par zaķi, tad jęri labi neizduodas, bet gan par pincīti Etn. II, 121; Reimwort zu incis;
2) pirīcis, das männliche Glied (in der Kindersprache)
Jürg.
Avots: ME III, 218
1) Beiname der Katze:
kaķīti, pincīti LP. IV, 87. pinci, pinci, runci, runci, kam tu peles nemedīji? BW. 25176, 3. jē̦ru nebūs saukt par zaķi, tad jęri labi neizduodas, bet gan par pincīti Etn. II, 121; Reimwort zu incis;
2) pirīcis, das männliche Glied (in der Kindersprache)
Jürg.
Avots: ME III, 218
spincoties
spincuôtiês, albern, Dummheiten machen Wid.; iešanu ap baznīcu teicēja nuosauca par āļuošanuos, par spincuošanuos JK. VI, 24. Zu pince I?
Avots: ME III, 997
Avots: ME III, 997
sprauslis
II spraûslis Schwanb., ein kleiner Keil; ein Querholz, welches ins Netz gelegt wird, damit es nicht zusammenschlägt N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411; (sprauslītis) ein kleines Holzstäbchen, welches in die Spule des Spinnrades gesteckt wird, damit das Garn nicht herabrutscht Schwanb.; Stuhlzapfen, Untersatz (Suppositorium) Preip. 20. de̦gunā sprauslis*, ein Pincenez Zeifert III, 3, 43. spraûslis, die Stelle, wo ein brennender Holzspan eingesteckt wird Golg., C., Jürg., Memelshof; jem., der in etwas hineindringen will Saikava. Zu spraûst.
Avots: ME III, 1013
Avots: ME III, 1013