Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pindele' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pindele' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

pindele

piñdele: auch Dunika; Demin. pindelīte Lubn. n. FBR. XVII, 128. Aus d. dial. Pindel n. Sehwers Unters. 88.

Avots: EH XIII, 234


pindele

piñdele, piñdelis PS., das Bündel; žīda nasta ar sīkām lietām Etn. II, 49; der Pl. pindeles, (ärmlicher) Kram: tai kastē jau ir visas manas pindeles I,aud., Bers. Wohl durch livische Vermittelung aus d. Bündel; oder auf Grund einer p- ähnlichen deutschen Aussprache des B-?

Avots: ME III, 219


spindele

spiñdele,

1): auch Salis, (mit in) Perkunen; die Pferdebremse
Seyershof; spiñdelītes Frauenb. "tādas raibas mušiņas";

3) "ātras, straujas dabas kustuonis; ātra, nepacietīga sieviete" Seyershof.

Avots: EH II, 551


spindele

spiñdele Karls.,

1) spiñdele Kurs., Bl., eine kleine Bremse, die die Pferde quält
U., kleine Herbstbremse L., St., "Wespe" (mit iñ) Medsen, Brummfliege Dr., selandria fulvicornis Klug., das Sonnenkälbchen Ahs. (mit -iñ-), ein bremsen- od. erdbienenartiges Insekt Dunika, Bershof (mit -iñ-): spindele spind, spingst, spindelē Etn. II, 51. kad spindele skraida pa ruoku, tad saka: spinn, spinn, spindelīte! uz kuŗu pusi aizlaidīsies, nuo tās puses nāks precenieki Ahs.;

2) spiñdele Drosth., ein weinerliches Mädchen
Lems. n. U.; "aušīgs cilvē̦ks" Bershof. Zu spindêt.

Avots: ME III, 997

Šķirkļa skaidrojumā (7)

gnīdlaiža

gnĩdlaiža, eine kleine Bremse, gew. spindele genannt: nuo tā laika visi zirgi siena laikā ar spindzēm (gnīdlaižām) kaudamies klanās Etn. III, 64.

Avots: ME I, 634



spindāt

spiñdât Ermes, -u, -ẽju, intr., pīkstêt; summen (von Insekten); (im Ohr U.) klingen (mit ) Ruj., Zögenhof; weinen U.: spindele spind Etn. II, 51. bites spind, vom gereizten, bösen Summen gesagt U. bite dīca un spindēja Sudr. E. MWM, v. J. 1896, S. 913, skrej, bitīte, spindē̦dama! BW. 12333, 3. medīgas bitītes skrien, ka spind vien Zaravič. aizskrien muša, ka spind vien LP. VII, 1184. salst, ka spind vien U., von starkem Frost gesagt. - Ede sauca spinduošā balsī MWM. Da helle Licht- und Schallempfindungen häufig gleichbenannt sind, (als ein Kuronismus resp. Lituanismus) zu spîdêt "glänzen"? Anders (zu gr. σπονδύλη "Erdkäfer") Prellwitz Wrtb. 2 428.

Avots: ME III, 997


spindze

spindze, = pindele">spindele, eine kleine Bremse: zirgi sìena laikā ar spindzēm . . . kaudamies klanās Etn. III, 64. Zu spindzêt.

Avots: ME III, 997, 998


spindzele

I spiñdzele Līn., Iw., Grünwald, Nötk., spìndzele 2 Kl., Mar., Tirs.,

1) = pindele">spindele, die Pferdebremse Tirs.: par mušām . . . nerunājuot, jāpiemin tikai guomeles un spindzeles A. v. J. 1899, S. 491; spiñdzele, die Wespe Tadaiken, Aistern;

2) ausīs spindzeles sit Etn. II, 111, die Ohren klingen;

3) "gaisīga meitene" Nötk., ein flinkes, gewandtes Mädchen:
jaunākā meita ir tāda spindzele Tirs. zu spindzêt.

Avots: ME III, 998


spinn!

spiñn! Interj., bezeichnend das Gesumm des Sonnenkälbchens: kad spindele skraida pa ruoku, tad saka: spinn, spinn, spindelīte... Ahs.

Avots: ME III, 998