pine̦kls,
pineklis,1) die Fessel, namentl. die Fussfessel der Pferde: dze̦lzu pine̦kli, eiserne Fesseln. Sprw.:
kad tu pine̦klus sāktu ēst! izstaipa kâ pine̦klu Saul. III, 69.
iedevis zirga pine̦klu LP. VI, l, 76.
puišiem zirgu pineklīti (Var.:
-iņus) BW. 32421 var.;
2) pineklis, eine Art geflochtenes Strumpfband Bielenstein Holzb. 426 (mit Abbild.);
3) der Pl.,
ein Fehler am Bein: bē̦rns, kam vēja pinekļai, iet tītaviskis JK. VI, 41.
kad neiet kājām jeb iedams kājas liek krustiski, tad viņam ir pine̦kli BW. I, S. 184. In Lös. n. Etn. IV, 164
pine̦kli: slimība pie maziem bē̦rniem, kuo vecenes ārstē ar zirgu pine̦klu;4) zaķu pinekļi, vinca minor Etn. I, 30;
saulguozes pineklis, umschreibende Bezeichnung der Schlange Dond.
- Zu pît.Avots: ME III,
219