nùoļukt [Dond.], intr.,
herabhangen, schlaff, welk werden, verkommen [Lis.]:
me̦lna cūka sēd aiz galda, abas ausis nuoļukušas BW. 21307, [Wessen, Üxküll].
lapas nuoļukst un kļūst me̦lnas Jauns.
ce̦pure galvā, kâ barvika ve̦cumā nuoļukuse A. IX, 231.
tautiet[i]s jāja bē̦ru zirgu nuoļukušu ce̦purīti BW. 14508.
nuoļukušas ūsas A. XX, 47;
nuoļukuši vaigi Vēr. II, 1398.
stīvs, nuoļucis, apkārt pinkains, galiņš pliks.Avots: ME II,
815