Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pinks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pinks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

izpinkstēties

izpiñkstêtiês, izpiñkšķêtiês, izpiñkšêtiês, längere Zeit weinen, flennen: lai pinkš! izpinkšēsies un dzīvuos tâ·pat MWM. VII, 887.

Avots: ME I, 780


nošpinkstēt

nuošpiñkstêt "iznīkt": saimnieks drīz vien nuošpinkstēs Dond. und Sassm. n. RKr. XVII, 57.

Avots: EH II, 98


papinkstēt

papinkstêt Dond., = papiñkšķêt.

Avots: EH XIII, 162


pinks

I piñka,

1): apārnis kad salīst, tad viņš sāk velties pìnkām 2 Heidenfeld; "pika" Seyershof; guovs apķē̦rusēs mē̦slu pinkām Talssen; pinkas Grünw. "pārāk nuoplīsušas drēbes, ja lupatas karājas kâ pinkas"; pinka Bartau "geflochtenes Garn, eine geflochtene Pferdemähne";
ne pìnkas 2 "ne druskas" Fest.

Avots: EH XIII, 234


pinksēt

‡ *piñksêt, zu erschliessen ausìepiñksêt.

Avots: EH XIII, 234


pinksis

I piñksis Seyershof, = piñkša.

Avots: EH XIII, 234


pinksis

II piñksis Seyershof, ein Zweig, dünner Ast: ar pinkšiem vien izvārīt zupu. suns nāk: jāne̦m kāds p. ruokā.

Avots: EH XIII, 234


pinkste

pinkste, ein weinerliches Kind Jumpraweeten n. Diet.

Avots: EH XIII, 234


pinkstēt

piñkstêt,

2): auch (= pinkšķêt) PlKur.

Avots: EH XIII, 234


pinkstēt

piñkstêt, -u, -ẽju,

1) pfeifen (wie Mäuse)
U.;

2) zaghaft, leise verlauten lassen; (kläglich, hin und wieder leise) weinen
Dond., Wandsen, Drosth., Kreuzb.: ne˙viens vairs nepinkstēja ne vārda A. v. J. 1896, S. 299. nepinksti, stāvi kiusu! Dond. Vgl. piñka II.

Avots: ME III, 220


pinkstiņi

pinkstiņi, die Nücken: aikal kādi pinkstiņi uomā Vīt. 29. atkal savi pinkstiņi prātā Vīt. 50.

Avots: ME III, 220



pinkstulīgs

pinkstulîgs, weinerlich: šis pinkstulīgais cālītis (von einem Kinde) MWM. v. J. 1899, S. 18.

Avots: ME III, 220


špinkstēt

špiñkstêt (auch mit -gst- gesehr.) Dond., Sassm., -u, -ẽju,

1) summen:
bites špinkst dārzā Dond. u. Sasssm. n. RKr. XVII, 57;

2) schlecht, zischend brennen:
uguns tik špinkst vien, ne˙maz negrib degt Dond. slapja malka nede̦g, špinkst vien Dond. u. Sassm. n. RKr. XVII, 57;

3) kläglich weinen:
kuo tu te špinksti? vai nestāsies? Dond. Vgl. spiñgstêt.

Avots: ME IV, 101

Šķirkļa skaidrojumā (2)

pinkšķēt

piñkšķêt Sauken n. Etn. I, 153, Schujen, Sassm., -u Wain., -ẽju Dond.; -ẽju, pin̂kšēt Serbigal, pin̂kšķēt Kl., piñkšēt, -u, -ẽju U., Salis, Ruj., Ronneb., Dunika, Mag. XIII, 2, 53, = pinkst%C4%93t">pinkstēt, (Dunika) laut weinen: turi muti un nepinkšķē vairs! Dond. esi prātīga un pabeidz pinkšķēt! A. XVI, 362, Grünw. dvēselīte... pinkšķēdama vien gar sienām dauzās LP. VII, 196. lai pinkš! izpinkšēsies un dzīvuos tāpat MWM. VII, 887. dzirdēja paipalu pinkšam Janš. 21. ja uguns pinkšuot, tad kāds mirstuot Etn. II, 111.

Avots: ME III, 220