izplātim
izplātim, izplātus Naud.,
1) mit gespreizten Beinen:
šis cilvē̦ks iet izplātus Druw., Bers., Dond. A. XIV, 480;
2) ausführlich L., Mag., IV, 2, 135.
Avots: ME I, 782
1) mit gespreizten Beinen:
šis cilvē̦ks iet izplātus Druw., Bers., Dond. A. XIV, 480;
2) ausführlich L., Mag., IV, 2, 135.
Avots: ME I, 782