aplēkt
aplèkt, ‡
4) um etw. herumfliegen
Dunika, Rutzau: putns aplēca ap krūmu un nuometās zemē.
Avots: EH I, 98
4) um etw. herumfliegen
Dunika, Rutzau: putns aplēca ap krūmu un nuometās zemē.
Avots: EH I, 98
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plēkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plēkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
aplēkt
aplèkt [li. aplė̃kti], tr.,
1) umspringen:
apdeju, aple̦cu māmiņas pē̦das A. XII, 375;
2) einen Vorsprung vor jem. haben:
jaunākā māsa ve̦cākuo aplē̦kusi, die jüngere Schwester hat früher geheiratet als die ältere Lasd.;
[3) bespringen, begatten:
aplec manu kazu kūti BW. 34407]. Refl. -tiês, sich begatten (namentl. von der Stute): ķēve aplē̦kusies Kreuzb.
Kļūdu labojums:
einen Vorsprung vor jem. haben = springend überholen
Avots: ME I, 101
1) umspringen:
apdeju, aple̦cu māmiņas pē̦das A. XII, 375;
2) einen Vorsprung vor jem. haben:
jaunākā māsa ve̦cākuo aplē̦kusi, die jüngere Schwester hat früher geheiratet als die ältere Lasd.;
[3) bespringen, begatten:
aplec manu kazu kūti BW. 34407]. Refl. -tiês, sich begatten (namentl. von der Stute): ķēve aplē̦kusies Kreuzb.
Kļūdu labojums:
einen Vorsprung vor jem. haben = springend überholen
Avots: ME I, 101
noplēkt
‡ nuoplêkt 2 Hasenp., Schnehpeln, sich mit Staub, Schmutz od. mit Spinngeweben beziehen: kad acis pie tumsas pierada, tad varēja ievē̦ruot jau tuneļa sienas, kas mitras un nuoplē̦kušas Brīvā Tēv., № 231.
Avots: EH II, 76
Avots: EH II, 76