Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plēse' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plēse' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (5)
applēst
applêst: applēse visu miesu Pas. VIII, 352; ‡
2) (fig.) schinden, ruinieren, gänzlich berauben (nach
r. ободрáть ): a. cilvē̦ku Pas. IX, 450 (aus Lettg.). ‡ Refl. -tiês, sich ringsum zerreissen (verlelzen, wobei einzelne Teile des Körpers ausgerissen werden können): kur tu, kumeliņ, tik tieši applēsies? Pas. VII, 94 (aus Lettg.). žīds . . . applēsēs viss kai ve̦lns ap bērzu VIII, 353 (aus Lettg.).
Avots: EH I, 105
2) (fig.) schinden, ruinieren, gänzlich berauben (nach
r. ободрáть ): a. cilvē̦ku Pas. IX, 450 (aus Lettg.). ‡ Refl. -tiês, sich ringsum zerreissen (verlelzen, wobei einzelne Teile des Körpers ausgerissen werden können): kur tu, kumeliņ, tik tieši applēsies? Pas. VII, 94 (aus Lettg.). žīds . . . applēsēs viss kai ve̦lns ap bērzu VIII, 353 (aus Lettg.).
Avots: EH I, 105
paplēst
paplêst, ‡
2) ein wenig beissen:
lielās cūkas mazuos paplēsa, kad bij sveši Siuxt. Refl. -tiês, ‡
2) für sich ein wenig pflücken Kaltenbr.:
cik kuŗš pasaplēse, tik ir aizne̦s:
Avots: EH II, 163
2) ein wenig beissen:
lielās cūkas mazuos paplēsa, kad bij sveši Siuxt. Refl. -tiês, ‡
2) für sich ein wenig pflücken Kaltenbr.:
cik kuŗš pasaplēse, tik ir aizne̦s:
Avots: EH II, 163
plēksne
plēksne (unter plȩ̄ksna): sniegs sniga plēksnītēm (Flocken) Stelp.; plēksnes Kegeln n. Latv. Saule, S. 616 "sārņi; dzirkstes, kas kaļuot atdalās nuo dzelzs, kad atdzisušas"; uoglēm virsū ir plẽksne (= plẽne 1) Dobl.; plẽksne Burtn., plẽksnīte Jürg., Lemb. "plāna skaida"; "atplīsums (ādas, kuoka, drēbes)" Gr.-Buschh.: nuo lindrakiem nuoplēse lielu plêksni; "strēmele" ebenda: viņā (lauka) galā tāda p. palika neapsȩ̄ta. izdzīt plêksni pa mugaru (verprügeln).
Avots: EH II, 292
Avots: EH II, 292
plēst
I plêst,
1): zâli p. (= plūkt) Auleja. linus p. Kaltenbr. (hier auch l. plūkt), Līvāni, Lubn., Pilda, Warkl., Zvirgzdine, Pas. IX, 223 (aus Serbig.); kādu ȩ̄ku p. (niederreissen)
AP.;
2) "skaldīt kuo cietu" Kaltenbr.: p. ("platzen machen, sprengen"
AP.) akmeņus;
3): aizskrējis kâ plȩ̄sts Pas. VIII, 82;
4): auch AP., Iw., Mahlup, Sonnaxt, Strasden: meža kungs ierādīja, kuŗā vietā var p. Mahlup; ‡
5) angestrengt laufen
Auleja; energisch etwas tun, beginnen: kai plēsēm nuo ȩzȩra da sȩ̄tai! Auleja. uz rīta līt[u]s plēse līt Kaltenbr. līdz kuo nāca laiks, jis... plēsa vaļā (fing an zu singen) Jauns. Raksti VIII, 348. Refl. -tiês,
2): "dauzīties, truokšņuot" Siuxt;
3): viņš pats jau tik plēšas pa mājām, - dȩ̄ls ne˙maz Strasden. p. uotram virsū, sich aufdrängen
ebenda. kalējs, plȩ̄sdamies (gewaltsam eindringend) iekšā kambarī Ciema spīg. 179. kuiļuos p., läufisch sein (von Schweinen) Sonnaxt: cūka ilgi plēšas. kad guovs plēšas (ist läufisch), tā bļaun un lȩc citām mugurā ebenda; ‡
4) "kasīties" Sonnaxt; ‡
5) unversehens zerrissen od. abgerissen werden
Auleja: abari plēšas. ziedi pupām plēšas, kad rauj zâli nuost. Subst. plȩ̂sums,
3): auch AP., Auleja, Frauenb., Grob., Iw., Linden in Kurl., Pussen, Salis, Sonnaxt, Strasden; līdumu līst, plȩ̄sumu plēst BW. 24070; plêsẽjs, plȩ̂sãjs,
2): auch (plȩ̂sājs 2 ) Orellen;
3): kâ plêsējs 2 ("cilvȩ̄ks, kas neduod uotram mieru") viņš te staigā apkārt un rej citus cilvȩ̄kus Strasden.
Avots: EH II, 293
1): zâli p. (= plūkt) Auleja. linus p. Kaltenbr. (hier auch l. plūkt), Līvāni, Lubn., Pilda, Warkl., Zvirgzdine, Pas. IX, 223 (aus Serbig.); kādu ȩ̄ku p. (niederreissen)
AP.;
2) "skaldīt kuo cietu" Kaltenbr.: p. ("platzen machen, sprengen"
AP.) akmeņus;
3): aizskrējis kâ plȩ̄sts Pas. VIII, 82;
4): auch AP., Iw., Mahlup, Sonnaxt, Strasden: meža kungs ierādīja, kuŗā vietā var p. Mahlup; ‡
5) angestrengt laufen
Auleja; energisch etwas tun, beginnen: kai plēsēm nuo ȩzȩra da sȩ̄tai! Auleja. uz rīta līt[u]s plēse līt Kaltenbr. līdz kuo nāca laiks, jis... plēsa vaļā (fing an zu singen) Jauns. Raksti VIII, 348. Refl. -tiês,
2): "dauzīties, truokšņuot" Siuxt;
3): viņš pats jau tik plēšas pa mājām, - dȩ̄ls ne˙maz Strasden. p. uotram virsū, sich aufdrängen
ebenda. kalējs, plȩ̄sdamies (gewaltsam eindringend) iekšā kambarī Ciema spīg. 179. kuiļuos p., läufisch sein (von Schweinen) Sonnaxt: cūka ilgi plēšas. kad guovs plēšas (ist läufisch), tā bļaun un lȩc citām mugurā ebenda; ‡
4) "kasīties" Sonnaxt; ‡
5) unversehens zerrissen od. abgerissen werden
Auleja: abari plēšas. ziedi pupām plēšas, kad rauj zâli nuost. Subst. plȩ̂sums,
3): auch AP., Auleja, Frauenb., Grob., Iw., Linden in Kurl., Pussen, Salis, Sonnaxt, Strasden; līdumu līst, plȩ̄sumu plēst BW. 24070; plêsẽjs, plȩ̂sãjs,
2): auch (plȩ̂sājs 2 ) Orellen;
3): kâ plêsējs 2 ("cilvȩ̄ks, kas neduod uotram mieru") viņš te staigā apkārt un rej citus cilvȩ̄kus Strasden.
Avots: EH II, 293
tūce
tùce Nötk., tûce A.-Laitzen, Lubn., tùce 2 Adsel, A: Laitzen, Domopol, Erlaa, Golg., Meiran, N: Rosen, Schwanb., Warkh., Warkl., tûce 2 Jürg., tūce Mar. n. U., Oppek. n. U. und Mag. XIII, 24, Nitau, Stomersee, Tirsen, tūcis Nötk., tûcis Lubn., tùcis 2 Domopol, Zvirgzdine, tūcis Mar. und Oppek. n. U., Kortenhof, Lis., Nitau, Odsen, Ungurmuiža, tūcs, -s Cibla, eine Regenwolke; eine Wolke überhaupt; ein Strichregen U.: lietus tūce BW. 8771 var. saulīte ielīguoja me̦lnajā tūcītī 27545. saule pārplēse me̦lnu tūci L. W. 1921, № 50, 2 3 . tuvuojusēs tūce ar lietiem un pē̦rkuonu Etn. II, 179. tūces skrien padebsiem A.- Laitzen n. FBR. VIII, 48. me̦lna tūcs Pas. V, 296 (aus ; Welonen). izlijusi lietus tūce Niedra. kâ tūcs ļaužu daudz Zbiór XVIII, 451. pacēlēs sniega tūcis Zvirgzdine. Wohl aus r. тýча "Wolke"; in der Aussprache (mit û!) wohl durch tûkt beeinflusst.
Avots: ME IV, 277, 278
Avots: ME IV, 277, 278