1):meitu drēbes plandījās. lakati plīkšēja kâ karuogi Jauns. Raksti V, 201. dzirdēju, ka plĩkš: meitȩ̄ns raudāja Seyershof. es dziedāju tâ, ka plĩkš vien ebenda. šuodien visi raujas, ka plĩkš vie[n], ar ravēšanu ebenda; ‡
2)unnötig viel sprechen Salis: kuo tu plīkši tik daudz?
plĩkšêt Karls., plìkšķêt2 Kl., pļīkšêt, pļīkšķêt,-u, -ẽju,plīkšuôt MWM. X, 878, freqn. plīkšinât2, plìkšķinât2 Kl., klatschen, (mit der Peitsche) knallen:lietus līst, ka plīkš vien U. lietus pa griestiem plīkšķē̦dams tecējis istabā LP. VII, 774. lāses plīkšķē̦damas sitas pret luogu Stari III, 224. ūdens plūst un plīkš Kaudz. raudāja, ka plīkšķēja vien Valdis Stabur. b. 197. asaras plīkšķē̦damas krīt uz... dzintāra A. XVII, 585. pē̦rkuons vairs neplīkšķ MWM. X, 243. pē̦rkuons... savu uguns rīksti plīkšķē̦dams... Lautb. Luomi 85. spārni vien plīkš MWM. Vl, 425. zvirbulis kâ traks sitas griestuos un rūtīs, ka pļīkš vien XI, 200. sitiens pļīkšķēja Ķencim uz pakauša Kaudz. M. 48. pasta puiša pātaga plīkšēja Aps. VI, 4. panāksnieki . . . jāja jāšus un plīkšināja ār pātagām BW. III, 1, S. 16. kad bē̦rna lakatus mazgājuot sit jeb plīkšķina gaisā, tad bē̦rns trūkstas nuo miega BW. I, S. 182. -plīkšķinât,plätschern Neik. n. U.: divi zaļas līdeciņas pa upīti plīkšķināja BW. 30757 var. plĩkšêt,schwatzen Wolmarshof.