Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'plītēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'plītēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

applītēt

‡ applītêt,

1) "verprassen"
Für. (unter plītēt): a. tē̦va mantu Lemsal, Nitau, N.-Peb., Trik. (mit ĩ ), Bers., Festen, Lubn., Saikava;

2) mit belaub ten Zweigen schlagend auslöschen:
a. uguni Salis (mit ĩ);

3) mit Lehm (eine Mauer) bewerfend abglätten
Bers.

Avots: EH I, 106

ieplītēt

ìeplĩtêt, einige Hiebe versetzen; durch unnützes Schlagen unstät machen: zirgu, zē̦nu.

Avots: ME II, 52

izplītēt

izplĩtêt,

2): ar žagariem izplītē putekļus ārā Seyershof.

Avots: EH I, 473

izplītēt

izplĩtêt, tr.,

1) verprassen, verschwelgen:
naudu;

[2) herausklopfen, herausdreschen
U.].

Avots: ME I, 783

noplītēt

nùoplĩtêt,

1): auch Salis; ‡

3) abschlagen
Seyershof: n. stukai galu.

Avots: EH II, 76

noplītēt

nùoplĩtêt, tr.,

1) abprügeln:
zē̦nu;

2) verprassen:
naudu. Refl. -tiês, ein schwelgerisches Leben führen: viņa nuoplītējuoties un skraiduot ar studentiem Egl.

Avots: ME II, 831

paplītēt

paplĩtêt,

[1) ein wenig schlagen];

2) ein wenig schmausen, schwuchten:
viņš mīl paplītēt.

Avots: ME III, 83

plītēt

I plĩtêt Karls., Salis, -ẽju,

1) schlagen; klatschen:
plìtē 2 viņam pa mugaru! Mar. n. RKr. XV, 131. plītēsim kumeliņus ce̦lmuojā līdumā! BW. 19604 var. zirņus plītēt U., Erbsen ausklopfen;

2) prassen, schwelgen, schlemmen, saufen, durch die Gurgel jagen:
rīt un plītēt, fressen und saufen, ein schwelgerisches, liederliches Leben führen U. piekusušas abas ruokas rudzu putru plītējuot BW. 31115. putru plĩtêt PS. viņi negrib strādāt ne˙kādu darbu, bet tikai rīt un plītēt A. XX, 810. Refl. -tiês, aufs Wasser schlagen, dass es klatscht: puikas upē pe̦ldē̦damies plītējās Plm. n. RKr. XVII, 74.-Subst. plĩtêšana,

1) das Schlagen; Klatschen;

2) das Prassen, Schwelgen, Saufen;
plĩtê̦tãjs,

1) wer schlägt, klatscht;

2) der Schwanz
Brasche;

3) ein Prasser, Schwelger, Schlemmer, Säufer.
Auf nd. plite "Schlag" (vgl. KZ. LII, 123) beruhend? Zur Bed. 2 vgl. le. pitkât. pĩckât, plencēt.

Avots: ME III, 349

plītēt

II plĩtêt, klopfend (Wäsche) glätten Inzeem, Selsau; glätten, plätten Kronw. n. U. Nach Falk- Torp Wrtb. 236 zu li. atsiplaityti "sich breit machen" (vgl. auch le. plītisks); dürfte aber mit plītêt I identisch sein, s. KZ. LII, 123.

Avots: ME III, 349

saplītēt

saplĩtêt,

1) tr., tüchtig durchprügeln
Etn. II, 124;

2) intr., längere Zeit schwelgen, prassen, schlemmen.

Avots: ME II, 703

sasplītēt

‡ sasplĩtêt Rothof n. FBR. VIII, 120, = saspĩtêt.

Avots: EH XVI, 449

splītēt

‡ *splĩtêt, zu erschliessen aus ‡ sasplĩtêt.

Avots: EH II, 555

uzplītēt

uzplĩtêt,

1) Schläge versetzen:
es viņam uzplītēju Ramkau;

2) eine Zeitlang schlemmen, saufen:
krietni uzplītēt.

Avots: ME IV, 367

Šķirkļa skaidrojumā (4)

nopalaidņot

[nùopalaidņuôt, liederlich verschwenden: savu peļņu ... nuoplītēt un nuopalaidņuot Jaunie mērn. laiki I, 185.]

Avots: ME II, 827

rītēt

rītêt, -u, -ẽju, prassen L., U.: rītēt un plītēt, fressen und saufen U. sāks ar citu sievām rītēt Birzgalietis. Refl. -tiês, fressen St. Ableitung von rīte I, oder aber aus rĩt nach plītēt umgebildet?

Avots: ME III, 540

slātēt

slàtêt 2, -ẽju "mit etwas Plattem schlagen" Mar, n. RKr. XV 136: slātē vinam virsā! Etwa aus slāt III . plītēt?

Avots: ME III, 924

žveirēt

‡ III žvèirêt 2 (mit ei < ī ?) Līvāni n. FBR. XX, 154 "daudz dzert, plītēt".

Avots: EH II, 824