Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'plūdināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'plūdināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

applūdināt

applûdinât, appludinât, auch applûdît, tr., bewässern, überschwemmen: pļavas. ūdens applūdināja grāmatu drukātavu Kundz.; fact. von applûst.

Avots: ME I, 111

pārplūdināt

pā`rplûdinât, parpludinât, tr., überfluten, überschwemmen: smaļš lietus pārpludina upi LP. V, 230. viņš redzēja saules gaismas pārplūdinātuo laukumu MWM. IX, 515.

Avots: ME III, 170

pieplūdināt

pìeplûdinât; pìepludinât,

1 ) schwemmend oder bewässernd anfüllen:
upe piepludināta pilna ar malku Bauske. piepludināt pļavu ar ūdeni C.;

2) an- ,hinzuschwemmen:
piepludināt (Dond., Wandsen) oder pieplūdināt (C., Kreuzb.) kuokus pie krasta.

Avots: ME III, 280

plūdināt

plûdinât Wolm., C., PS., KL, N.-Peb., Sessw., Saikava, Bers., Jürg., Arrasch, Kreuzb., Selsau, fieidenfeld, plûdinât 2 Adiamünde, Zögenhof, Salis, s. pludinât.

Avots: ME III, 360

uzplūdināt

uzplûdinât, überströmen machen, überschwemmen Wid.: uzplūdināt pļavu Ramkau.

Avots: ME IV, 367

Šķirkļa skaidrojumā (4)

aizpludināt

àizpludinât, auch àizplûdinât, (und BW. 33625, 10: aizpļundinât), tr., wegflössen, fort-, wegschwemmen: ūdens plūdi aizpludina zemes pīšļus Hiob 14, 19. mežus aizplūdināja uz pilsē̦tu A. XX, 561. un dzeŗuot aizplūdināt rūpes nuost Rain. Refl. -tiês, wegschwimmen: uzvilka laivas priekšgalu sēklī, lai neaizpludinātuos pruom Laps.

Avots: ME I, 44

pali

pali, [palas Mitau, Gr.-Würzau], die Flut, Überschwemmung, im Frühling und Herbst aus den Ufern ausgetretenes Wasser Bers., Lub., Laud., Lasd., Mar., Trik., Adsel: nāca negaidītie pali A. XXI, 33. šuogad būšuot lieli pali Lub. dievs uzsūtījis lieluos palus, die Sintflut Etn. III, 144, viņa tika tīri vai applūdināta buču paliem A. XII, 733. pašuos paluos, gerade zur Zeit des Hochwassers Nerft n. Mag. IV, 2, 132. Auch paļi MWM. IX, 147; Nerft n. [J. [Zu le. pilêt, pile, li. ampalas "Aufwasser auf dem Eise", pìlti "giessen", slav. polъ "Schöpfgefäss", r. пóлая водá "aus den Ufern ausgetretenes Wasser", водополь od. половодье "Hochwasser", arm. hełum "vergiesse" u. a., s. Persson Beitr. 748 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 54 f.]

Avots: ME III, 59

pludināt

pludinât Treiden, Zögenhof, Selg., Kandau, Wandsen, Dond., Dunika, Behnen, Lautb., Gr.-Buschhof, plûdinât, fakt. zu plūst, tr.,

1) ergiessen, machen, dass sich etwas ergiesst,strömt, flutet:
avuots plūdina savus ūdeņus pa V. upi LP. VII, 361. aukstums straujāk plūdina asinis caur ādas asinstraukiem Pūrs III, 75. asariņas pludinuot Seif. III, 2, 184. saule gar mājas stūri plūdināja savu gaismu Zalktis II, 30. ziedi plūdinci ap viņu savu smaŗšu JR. IV, 158;

2) wässern; begiessen; fruchtbar machen
U.;

3) schwimmen tassen, schwimmen:
pl. malku, Holz flössen. būvkuoki un malka tuop paŗ viņu (Gauju) pludināti Plutte 7. ūdens matus plūdināja BW: 30894,10. vilnītis pludināja ziedu tālāki Mācitāja meita 43. daži pludināja ar spieķi dzelzcela grāvī . . . izkurcējušuo le̦du Vēr. II, 1031;

4) zirņus plūdināt, Erbsen weichen
St., U. Refl. pludinâtiês, schwimmen: šķirsts pludinājās jau nedēļām JK. V, 1, 13; Pas. I, 409 (aus Krons-Behrshof). grima, grima, nenuogrima, uz ūdeņa pludinājās JK. I, 153.

Avots: ME III, 353, 354

zildzēt

zilˆdzêt, -dzu,-dzẽju, bläulich schimmern, glänzen: ūdens pārplūdinātas pļavas zildz vien saulē Mar. n. RKr. XV, 145. ceļš vienuos dubļuos, zildz vien Mar.

Avots: ME IV, 719