Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plūme' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plūme' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (7)
atskurināt
‡ atskurinât,
1) abschütteln:
vējš atskurinājis visas plūmes Kalz.;
2) auseinanderbreiten
Lubn.: a. bārdu.
Avots: EH I, 167
1) abschütteln:
vējš atskurinājis visas plūmes Kalz.;
2) auseinanderbreiten
Lubn.: a. bārdu.
Avots: EH I, 167
glūme
pabērze
pabẽrze, pabẽrzis (li. paberžis "eine Pilzenart"),
1) [pabẽrzis Wolm., PS., Lis., Kreuzb., Warkl., Salis, Nigr., pabērze Dond., pabē̦rzs C., Kl., Jūrg., Schujen, Wandsen], gemeiner Wegdom (rhamnus cathartica)
RKr. II, 77: auniņš grauza pabērzīti BW. 12494. pabērzis bē̦rzam līdzīgs kuoks, aug plūmes lielumā, zied maziem, baltiem ziediņiem un duod mazas, me̦lnas uodziņas Kurs.;
2) myrica gale (?) C., (acc. s. paberzi) Druva III, 732;
3) Zwergbirke (betula nana)
n. Mag. XX, 3, 150, [pabērzis Bauske, Lis., pabērzītis Arrasch].
Avots: ME III, 8
1) [pabẽrzis Wolm., PS., Lis., Kreuzb., Warkl., Salis, Nigr., pabērze Dond., pabē̦rzs C., Kl., Jūrg., Schujen, Wandsen], gemeiner Wegdom (rhamnus cathartica)
RKr. II, 77: auniņš grauza pabērzīti BW. 12494. pabērzis bē̦rzam līdzīgs kuoks, aug plūmes lielumā, zied maziem, baltiem ziediņiem un duod mazas, me̦lnas uodziņas Kurs.;
2) myrica gale (?) C., (acc. s. paberzi) Druva III, 732;
3) Zwergbirke (betula nana)
n. Mag. XX, 3, 150, [pabērzis Bauske, Lis., pabērzītis Arrasch].
Avots: ME III, 8
pabirdināt
[pabirdinât, (schüttelnd) ein wenig herunterfallen machen: p. plūmes nuo kuoka N.-Peb.]
Avots: ME III, 8
Avots: ME III, 8
plankumains
plañkumaîns C. u. a., plànkumaîns PS. u. a., fleckig: dzilna - sarkani plankumaina LP. VII, 1164. plankumaini zuobi MWM. VI, 143. aiz plankumainajiem svārkiem varēja redzēt līdz pēdējam sasekšušu veļu Vēr. I, 1040. - Subst. plankumaînums, die Fleckigkeit: plūmes ... pie mums bieži slimuo ar brūnuo lapu plankumainumu.
Avots: ME III, 319
Avots: ME III, 319
vējš
vẽjš,
1): vējiņš tevi drebināja BW. 24917. tukšais v. Spiess, der Nordwestwind.
čigānu v. Frauenb., der Nordwind. krusta jūŗas v. BielU., Wind, der quer übers Meer kommt. lejas v. Frauenb., der Westwind. plūdu v. Sassm., der Westwind. pùļu v. Ramkau, der Südostwind. nuo vēja runāt Seyershof, Unsinn, Unwahres reden. vai viņš bija vējā? Blossfeld, ist er gegangen, um seine Notdurft zu verrichten?
2): vēja cerības Janš. Dzimtene V, 443, Hoffnungen, die sich nicht erfüllen.
liels vēja riņķis Frauenb., ein grosser Umweg. ar tuo vēja vicekli (= vicele III?) es vairs tālāk nerunāju Daugava 1934, 587. vẽja nâtre 2 Sassm. "Steinsame": v. nātres aug laukuos. vẽja plũme "?" und vēja pâkste 2 "?": dažugad plūmēm daudz v. plūmes, v. pākstes Ahs., Sassm.;
4): Kraft
Saikava: tev nav tik daudzi vèja 2 .
Avots: EH II, 775
1): vējiņš tevi drebināja BW. 24917. tukšais v. Spiess, der Nordwestwind.
čigānu v. Frauenb., der Nordwind. krusta jūŗas v. BielU., Wind, der quer übers Meer kommt. lejas v. Frauenb., der Westwind. plūdu v. Sassm., der Westwind. pùļu v. Ramkau, der Südostwind. nuo vēja runāt Seyershof, Unsinn, Unwahres reden. vai viņš bija vējā? Blossfeld, ist er gegangen, um seine Notdurft zu verrichten?
2): vēja cerības Janš. Dzimtene V, 443, Hoffnungen, die sich nicht erfüllen.
liels vēja riņķis Frauenb., ein grosser Umweg. ar tuo vēja vicekli (= vicele III?) es vairs tālāk nerunāju Daugava 1934, 587. vẽja nâtre 2 Sassm. "Steinsame": v. nātres aug laukuos. vẽja plũme "?" und vēja pâkste 2 "?": dažugad plūmēm daudz v. plūmes, v. pākstes Ahs., Sassm.;
4): Kraft
Saikava: tev nav tik daudzi vèja 2 .
Avots: EH II, 775
žļuga
žļuga,
1) eine breiartige Masse
Schibbenhof; "каша" Wid.: kartupeļi (vāruot) saiet žļugā (žļugās Schnehpeln) Schibbenhof. ābuoli vai plūmes pārvadājuot var saiet žļugā ebenda;
2) Treibeis, Schnee auf dem Wasser
N. - Bartau; weicher, halb aufgetauter Schnee Dunika: jūŗā tāda žļuga, ka ar laivu ne˙maz nevar tapt uz priekšu N. - Bartau. mums naudas kâ žļugas (d. h. sehr viel) ebenda;
3) nasser Sandboden
Warkh.;
4) eine unsaubere Flüssigkeit
Grawendahl;
5) ein Schimpfname
Stenden. Zu žļugt.
Avots: ME IV, 819
1) eine breiartige Masse
Schibbenhof; "каша" Wid.: kartupeļi (vāruot) saiet žļugā (žļugās Schnehpeln) Schibbenhof. ābuoli vai plūmes pārvadājuot var saiet žļugā ebenda;
2) Treibeis, Schnee auf dem Wasser
N. - Bartau; weicher, halb aufgetauter Schnee Dunika: jūŗā tāda žļuga, ka ar laivu ne˙maz nevar tapt uz priekšu N. - Bartau. mums naudas kâ žļugas (d. h. sehr viel) ebenda;
3) nasser Sandboden
Warkh.;
4) eine unsaubere Flüssigkeit
Grawendahl;
5) ein Schimpfname
Stenden. Zu žļugt.
Avots: ME IV, 819