Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'plakums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'plakums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

plakums

‡ plakums, das Plateau eines Burgberges Brastiņš Latvijas pilskalni I, 7. In dieser Bed. anscheinend ein Neologismus.

Avots: EH II, 282

Šķirkļa skaidrojumā (3)

ieplakt

ìeplakt, intr., zusammenfallen, einsinken: tagad zemes garuozas virsējās kārtas pamazām ieluok Latv. Subst. ìeplakums, die Senkung.

Avots: ME II, 52

pìeplakt, sich (an etwas) audrücken, sich zusammendrücken, zusammenkauern: stiprais spiež nespēcīguo pieplakt pie zemes. kas tur tāļumā paceļas, pie pašas debess malas pieplacis? Vēr. II, 1289. jumti kâ pieplakuši zem mīkstās sniega kārtas Vēr. II, 527. kad liesma drusku pieplaka, baltas plēnes nāca zemē Vēr. I, 1156. luopiņi trīsē̦dami piepluok Vēr. II, 1397. - Refl. -tiês, platt auf piẽpeši, pìepêši ² Kr., pìepèši ² Adsel, piẽpêši, piepieši MSiI., piẽpeži, piẽpêži C., N.-Peb., Lis., Behnen, Bauske, Ahs., Wandsen, plötzlich; sehr eilig U.: pe̦lus, kuo viesulis piepeši izputina Glück Hiob 21, 18. piepeži viens nuo viņiem ieteicies... LP. VII, 892. Älter ist wohl die Aussprache mit š, vgl. piepētība, piepētīgs und pēši ( s˙dies); zum ž aus š s. Le. Gr. § 119a. Ursprünglich also etwa wie la. appetēns -hinstrebend, losgehend auf, woraus "eilig"; das kurze e kann entweder (z. B. in Ruj. und Salis) aus ē gekürzt sein, oder aber die alte Wurzelkürze fortsetzen; im letztem Falle könnte das ē aus pēši bezogen sein. die Erde fallen L. Subst. pìeplakums, die Plattheit, Plattgedrückfheit: zemes pieplakums MWM. IX, 373.

Avots: ME III, 279, 280

plakt

plakt: jauna māja stipri pluok (= nuosēžas) AP. ‡ Refl. -tiês, = plakt: gaļa pluokas AP. baļķu grȩ̄da diez kâ vis neplakās Austriņš Raksti VII, 298. arvienu vairāk plakās... mȩdus puôdi Stērste A. Z. 6 ‡ Subst. plakums, das Sichgesenkthaben: plakuma tiesa Frauenb. (= šķirbas, kuo atstāj kuoka ȩ̄ku sienām baļķu starpās plakšanai).

Avots: EH II, 282