I plêst (li.
plė´šti "reissen"), plêšu, plêsu,1) reissen, raufen: Sprw.
nuo viena vērša nevar divas ādas plēst. kam kas ir, nuo tā plēš, - kam ne˙kā nav, kuo nuo tā plēsīs? plēs, jeb tevi plēsīs! vīra māte mani pēla, ka nemāku linu plēst (auch in Alswig und Schlossberg; Var.:
plūkt); lai ve̦lns tavus matus plēsa, kâ es māku linus plēst BW. 22673 var.
drēbes, apavus plēst, Kleider, Schuhwerk (schnell) abtragen. bē̦rnu pirtī peŗuot, tam pa kāju apakšām vien situši, ... lai neplēšuot daudz drēbju BW. I, S. 178.
kad miesā kaut˙kur duŗ, plēš, tad šī vieta jāmazgā ar mušmiru zupu Etn. Il, 148.
pušu plēst, zerreissen; ne pušu plē̦stu (gew.
pušplē̦stu) vārdu nedzirdēju, nicht eine Silbe habe ich gehört U.;
2) spleissen: skalus. (galds) vasar[u] plē̦sts saulītē (Var.:
galdi šķe̦lti) BW. 1422;
3) schinden U.:
kas savus ļaudis plēsa līdz pēdīgajam JK. V, 1, 52;
4) einen Neubruch zum ersten Mal pflügen: puisis nuoru plē̦sdams sastaipījies Jürg. Refl.
-tiês,1) sich raufen, sich prügeln, in Zwietracht leben: dzīvuojam pašas mīļi...; lai kaujas, lai plēšas vienas mātes auklējums! BW. 3453, 1 var.
tie ne˙maz nevarējuši satikt; plē̦sušies kâ suns ar kaķi JK. III, 2.
plēšas kâ suns ar kaķi nieka vārdiņa dēļ Etn. I, 53.
kuo viņam līdz tik daudz ar pasauli plēsties? Kaudz. M. 153;
2) tollen, Mutwillen treiben Grünw.;
3) sich abmühen, abplagen, viel arbeiten: kâ ve̦lns pa zemes virsu plēšas: cē̦rt pilis, zuog ze̦ltu, mulšina ļaudis Kurbads.
atme̦tat man tāgad tikai cik necik par tuo, kuo te e̦smu plēsies, bez algas dzīvuodams! De̦glavs Rīga II, 1, 56.
tevis dēļ e̦smu skrējuse un plē̦susēs Blaum.
puika plēšas pēc grāmatas, will durchaus lesen lernen Saikava. - Subst.
plêšana, das Reissen, Spleissen, Schinden; plêšanâs,1) das Sichraufen, der Streit, Zwist, die Prügelei;2) das viele Arbeiten, die Mühe, Plage; plê̦sums,1) die vollendete Tätig-keit des Reissens, Spleissens, Schindens: citam cimdi, citam zeķes par skaliņu plē̦sumiņu RKr. VIII, 55;
2) der Riss;3) ein neuaufgerissenes Stück Feld, Neubruch, Rodeland, umgebauter Acker Manz. (als Feldernamen Lvv. II, 28, 102, in sonstigen prtsnamen Lvv. Il, 15, 16):
plē̦sumu plēst Aus. I, 60,
roden. Sprw.:
tīrumā vieglāka aršana nekâ plē̦sumā; plêsẽjs, plê̦sãjs,1) wer reisst, spleisst: buciņš sē̦tu plēsējiņš BW. 12779, 2.
nava skalu plēsējiņa (Var.:
plē̦sājiņa) 6827;
2) ein Raufbold U.;
3) ein Leuteschinder: bijis kāds kungs, liels ļaužu plēsējs LP. V, 215.
es tavus plēsējus ēdināšu ar viņu pašu miesām, ich will deine Schinder speisen mit ihrem eignen Fleisch Jes. 49, 26;
4) plēsējs Wid.,
lieli plēsēji Biel. n. U.,
grosse Schmerzen. Nebst pluôsît zu ačech. plasati "lacerare" (s. Pelikán Idg. Jahrb. VIII, 243) und an. flá (I p. pl. prt. flógum) "die Haut abzlehen", ahd. flahan "schinden", s. Zupitza Germ. Gutt. 190, Persson Beitr. 232 ff., 804 und 881 und Būga LM. IV, 428.Avots: ME III,
340,
341