melnplaukainsme̦l˜nplaûkaîns, brandig, von Schmierbrand ergriffen: me̦l˜lplaûkaini 2 kvieši, mieži RKr. XVII, 39; BW. 32747.Avots: ME II, 598
pelnplaukains‡ pe̦lnplaukaîns,= me̦l˜nplaûkaîns (?): kas duos saldu alutiņu, tam augs mieži grìezdamies: kas nedeva alutiņa, tam palika pe̦lnplaukaini Tdz. 53688.Avots: EH XIII, 221
plaukainsplaûkaĩns C.,1) mit plaukas versehen, fasericht, flockig: liniem sakņu gali kâ lielkaulu kaņepājiem ir plaukaini, t. i. sakņu galuos plaukas Fest.;2) gefleckt, bunt: (buciņš) me̦lls ar plaukainiem sāniem Etn. III, 185.Avots: ME III, 324