Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plaust' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plaust' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
applaust
‡ applaûst, begiessen KatrE., Trik.: a. traukus ar ūdeni. Refl. -tiês KatrE., sich begiessen: vai, kâ tu esi applaudies!
Avots: EH I, 105
Avots: EH I, 105
applaustīt
izplaust
izplaust
noplaust
pārplaust
pārplaust,
3): plaudim (für plaudin?) pārplaudīšu Tdz. 40728 (aus Andrupine); ‡
5) über etwas hin ausgiessen, verbreiten (?):
par ne˙vienu gadskārtu nav ... tāda kuoša spuodrība pārplausta kâ par parudeni Par piemiņu (1875), S. 389.
Avots: EH XIII, 208
3): plaudim (für plaudin?) pārplaudīšu Tdz. 40728 (aus Andrupine); ‡
5) über etwas hin ausgiessen, verbreiten (?):
par ne˙vienu gadskārtu nav ... tāda kuoša spuodrība pārplausta kâ par parudeni Par piemiņu (1875), S. 389.
Avots: EH XIII, 208
pārplaust
[pãrplaust, -žu, -du,
1) vollständig begiessen:
nu esi pārplaûdis (Erlaa) visu grīdu! Nigr., Vīt.; überschwemmen: ar dīķa ūdeni p. visu pļavu N.-Peb.;
2) pãrplaûst 2 visu pagastu ar valuodām, über das ganze Gebiet hin Gerüchte verbreiten
Nigr.;
3) "pārpeldēt" Vank.;
4) pãrplûst" (??) Baltinov.]
Avots: ME III, 170
1) vollständig begiessen:
nu esi pārplaûdis (Erlaa) visu grīdu! Nigr., Vīt.; überschwemmen: ar dīķa ūdeni p. visu pļavu N.-Peb.;
2) pãrplaûst 2 visu pagastu ar valuodām, über das ganze Gebiet hin Gerüchte verbreiten
Nigr.;
3) "pārpeldēt" Vank.;
4) pãrplûst" (??) Baltinov.]
Avots: ME III, 170
pieplaust
plaust
I plaûst (li. plausti "waschen") U., Karls., Bers., Kr., Lis., Lub., -žu, -du, tr.,
1) "piepludināt" Lis.; ausgiessen : neplaud ūdeni! Bers., Lub.; nass machen (durch Waschen namentlich) U.;
2) ausschwatzen
Elv., kund machen, unter den Leuten verbreiten St., U., (mit aû 2 ) Ruj.: neplaud valuodu! Bers., Lub. dievs tuo gan plaudīs, Gott wird es schon aufdecken, offenbar machen St. Refl. -tiês, strömen (?): upe piepeši sastuop Karpatu kalnus, kuriem tai jāplau,žas cauri Apsk. v. J. 1905, S. 19. Wenigstens in der Bed. 1 nebst plaudiņš 1, planduoksnis, plûst pludi, plauna, plavinàt zu li. pláuti "spülen", and. fliotan "fliessen", aksl. plovǫ "fliesse", plujǫ "schwimme", ai. plavatē, gr. πλέ(Ƒ)ει "schifft, schwimmt", πλύνω "wasche", la. pluere "regnen", ahd. flouwen "spülen, waschen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 94 f. und Trautmann Wrtb. 224. Die Bed. 2 kann auf der Bed. 1 beruhen, doch kommt für die Bed. "(unter den Leuten) verbreiten" auch die Wurzel von plaûdis I in Betracht.
Avots: ME III, 327
1) "piepludināt" Lis.; ausgiessen : neplaud ūdeni! Bers., Lub.; nass machen (durch Waschen namentlich) U.;
2) ausschwatzen
Elv., kund machen, unter den Leuten verbreiten St., U., (mit aû 2 ) Ruj.: neplaud valuodu! Bers., Lub. dievs tuo gan plaudīs, Gott wird es schon aufdecken, offenbar machen St. Refl. -tiês, strömen (?): upe piepeši sastuop Karpatu kalnus, kuriem tai jāplau,žas cauri Apsk. v. J. 1905, S. 19. Wenigstens in der Bed. 1 nebst plaudiņš 1, planduoksnis, plûst pludi, plauna, plavinàt zu li. pláuti "spülen", and. fliotan "fliessen", aksl. plovǫ "fliesse", plujǫ "schwimme", ai. plavatē, gr. πλέ(Ƒ)ει "schifft, schwimmt", πλύνω "wasche", la. pluere "regnen", ahd. flouwen "spülen, waschen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 94 f. und Trautmann Wrtb. 224. Die Bed. 2 kann auf der Bed. 1 beruhen, doch kommt für die Bed. "(unter den Leuten) verbreiten" auch die Wurzel von plaûdis I in Betracht.
Avots: ME III, 327
plaust
II plaûst 2 Sassm., Dond., -šu, -su, tr., plaustiês Ermes, verschwenden: kur nu man tâ ir, kuo plausties? Ermes. Subst. plaûsẽjs 2 , der Verschwender Dond., Sassm.: plausējs izplauš visu savu mantu īsā laikā. Dürfte nebst plauša zur Wurzel von plaûst I gehören (zur Bed. vgl. z. B. le. tecêt "fliessen": r. расточать "verschwenden").
Avots: ME III, 327
Avots: ME III, 327
plausta
plàusta 2 N.-Schwanb., Bers., Saikava, Mar. n. RKr. XVII, 133, ein Demin. plaustiņa auch bei U., plauksta (s. dies): lācis izle̦c nuo meža rē̦kdams, plaustas sizdams LP VI, 392.
Avots: ME III, 327
Avots: ME III, 327
saplaust
saplaûst,
1) (viel) ausgiessen:
s. tik daudz ūdens, ka nevar sausām kājām paiet Lis., Nigr.;
2) zusammenschwatzen, -faseln:
s. visādus niekus Golg.
Avots: ME II, 702
1) (viel) ausgiessen:
s. tik daudz ūdens, ka nevar sausām kājām paiet Lis., Nigr.;
2) zusammenschwatzen, -faseln:
s. visādus niekus Golg.
Avots: ME II, 702
Šķirkļa skaidrojumā (8)
izbozelēties
izbuozelêtiês, sich aufplaustern, sträubig werden, bauschen: mati izbuozelējušies A. XIV, 1, 409.
Avots: ME I, 720
Avots: ME I, 720
izbozīt
izbuozît (freqn.) und izbuozt,
1) ausspreizern, aufplaustern:
putniņi ar atlaistiem spārniem un izbuoztām spalvām Saul.;
2) aufsperren, aufreissen:
acis grose Augen machen [Rositten], Dreimann. Refl. -tiês, sich ausspreizen, sich aufplaustern, sich borsten, sich sträubig machen: cūkas izbuožas, guovis izbuozās, izkritās miesās A. XVI, 364. sausās rudzu vārpas izbuozušas saulē A. XIV, 1, 409.
Avots: ME I, 720
1) ausspreizern, aufplaustern:
putniņi ar atlaistiem spārniem un izbuoztām spalvām Saul.;
2) aufsperren, aufreissen:
acis grose Augen machen [Rositten], Dreimann. Refl. -tiês, sich ausspreizen, sich aufplaustern, sich borsten, sich sträubig machen: cūkas izbuožas, guovis izbuozās, izkritās miesās A. XVI, 364. sausās rudzu vārpas izbuozušas saulē A. XIV, 1, 409.
Avots: ME I, 720
noplaudēt
[nùoplaudêt,
1) "напурить" Wid. (vgl. nuoplaust);
2) (mit aû 2 ) überschwemmen:
kaimiņš nuoplaudējis manus tīrumus Salis;
3) "nuosutināt": n. ruoku karstā ūdenī Bers., Vank. ("abbrühen"), Kursiten, (mit aû 2 ") Mitau (= nuoplaucêt), Segew., Sermus, Serben, ("mit aũ") Grünh., Autz, Mesoten.]
Avots: ME II, 830
1) "напурить" Wid. (vgl. nuoplaust);
2) (mit aû 2 ) überschwemmen:
kaimiņš nuoplaudējis manus tīrumus Salis;
3) "nuosutināt": n. ruoku karstā ūdenī Bers., Vank. ("abbrühen"), Kursiten, (mit aû 2 ") Mitau (= nuoplaucêt), Segew., Sermus, Serben, ("mit aũ") Grünh., Autz, Mesoten.]
Avots: ME II, 830
pārplauzt
[pãrplaûzt 2, -plaustu, plauzu "pēkšņi pārplūst" (?): kad ūdens pārvārījies, tas pārplaust (?) pār trauka malām Mesoten.]
Avots: ME III, 170
Avots: ME III, 170
plauksta
plaũksta PS., C.; Salisb., Līn., plàuksta 2 Kl., plaũkste Bl., U., Manz. Lettus, Glück, L., plauksts, -s U., Spr., plauksts U., plaũksts Ruj., die flache Hand; das Innere der Hand: meita bij bez mūža pavedieniem plaukstās LP. III, 83. brāļi lielījušies ve̦cuo uozuolu ar plaukstīm nuocirst VI, 654. plaukstas, plaukstēs U., plaukstās sist, plaukstas sasist, in die Hände klatschen : sit, māsiņ, savas plaukstas (Var.: sit, māsiņ, plaukstiņām; situ plaukstu plaukstiņā), lai skan tavi gredzeniņi! BW. 6377. sasit ruokas plaukstiņās 26541, 17. te kalpam iesitās prātā plaukstis sasist LP. VII, 194. plaukstas (plaukstes U.) platums, pl. platumā, eine Handbreit: svārciņus plauksta platumā gaŗākus uzšūt Stāsti Kraukļu kr. 67. Wohl mit -kst- aus -skt- und nebst plausta zu li. plauskà od. pliaũskė "grosses Holzscheit", r. плюскъ "die plattgedrückte Stelle einer Sache", плюсна "Fusssohle", s. Būga PФB. LXXIII, 338, KSn. I, 276 und KZ. LI, 132; während Persson Beitr. 8781 (s. auch Walde Vrgl. Wrtb. II 91 und 100) es zu la. plautus "breit, platt" stellt.
Avots: ME III, 325
Avots: ME III, 325
plauša
plauša, comm., einer, der sehr nass geworden ist Wolm. n. U.; vgl. plaust I und II.
Avots: ME III, 327
Avots: ME III, 327
plaušas
plàušas Wolm., Jürg., Kreuzb., Neuenb., plaûšas 2 Bauske, Behnen, plàuši (li. plaũčiai) C., Serbigal, plàuši 2 Kl., Golg., Neu-Rosen, plaûši 2 Līn., Salis, Ruj., Selg., AP., Dond., die Lungen; plaušu diluonis, die Lungenschwindsucht; plaušu iekaisums, die Lungenentzündung; plaušu lēveris, Lungenlappen Wid. - plaušu zâles, Quellen-Ehrenpreis (veronica beccabunga L.) RKr. II, 80. pret diluoni jāvāra un jādzer plaušu sūnu sula Erlaa n. Etn. IV, 53. Nebst apr. plauti, aksl. (n. pl.) plušta, aruss. (n. pl.) плюча, gr. πλεύμων dass. zur unerweiterten Wurzelform von le. plaust ("die Lunge schwimmt auf dem Wasser"), s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 95 f., Boisacq Dict. 793, Liden Arm. Stud. 115.
Avots: ME III, 327
Avots: ME III, 327
plauvēties
plaũvêtiês Gr.-Sessau, plauvêtiês Naud., -ẽjuôs, übermässig viel Flüssigkeit zu sich nehmen: kâ nejē̦ga vienād˙vien ar ūdeni plauvējas Naud. Für urspr. * plavēties (zu plaust) 1
Avots: ME III, 328
Avots: ME III, 328