Paplašinātā meklēšana

‡ àizplaûst hin- (hinter etwas), weggiessen Trik.: a. ūdeni aiz tuoveŗa.

Avots: EH I, 42

‡ applaûst, begiessen KatrE., Trik.: a. traukus ar ūdeni. Refl. -tiês KatrE., sich begiessen: vai, kâ tu esi applaudies!

Avots: EH I, 105

appļaũstît (li. apipjáustyti), nicht gründlich, obenhin abmähen: žuogmaļus, krūmus.

Avots: ME I, 112

I izplaûst ² , verschwenden, ver geuden: kuo tē̦vs sakrāj, tuo dē̦ls izplauš Sassm.

Avots: ME I, 781

II izplaûst,

[1) ausgiessen Nigr.];

2) verbreiten, aussprengen
Elv.: valuodu Sessw.; šķidrumu Bers., Lub. kunga vārds tapa izplausts (izpaudās) pār visu tiesu Apost. 13, 49. [izplaude tie vārdu Glück Luk. 2, 17.]

Avots: ME I, 781, 782

nuôplaûst ² , vergeuden Dond.; "напуртиь" Wid.]

Avots: ME II, 830

pārplaust,

3): plaudim (für plaudin?) pārplaudīšu Tdz. 40728 (aus Andrupine); ‡

5) über etwas hin ausgiessen, verbreiten (?):
par ne˙vienu gadskārtu nav ... tāda kuoša spuodrība pārplausta kâ par parudeni Par piemiņu (1875), S. 389.

Avots: EH II, 208

pãrplaust, -žu, -du,

1) vollständig begiessen:
nu esi pārplaûdis (Erlaa) visu grīdu! Nigr., Vīt.; überschwemmen: ar dīķa ūdeni p. visu pļavu N.-Peb.;

2) pãrplaûst ² visu pagastu ar valuodām, über das ganze Gebiet hin Gerüchte verbreiten
Nigr.;

3) "pārpeldēt" Vank.;

4) pãrplûst" (??) Baltinov.]

Avots: ME III, 170

piêplaûst ² "ausgiessen" Nigr., "pieliet": liela vajadzība šiem pieplaust istabu LA.

Avots: ME III, 280

I plaûst,

2): apsmiekla valuodas, kādas ļaudis tagad... plaustin plauž Janš. Bandavā II, 66; ‡

3) "?": ja vēja dzīta laiva iet "pa kanti", tad saka, ka laiva plaûž ² NB. Refl. -tiês, ‡

2) "laistīties": p. ar ūdeni Ermes, Hasenp., Linden in Livl., Trik.; ‡

3) verschwenderisch sein
Erlaa: kas tâ plaûžas, nevar tikt pie mantas. tu par daudz plaûdies. Vgl. auch izplaûst ² .

Avots: EH II, 286

I plaûst (li. plausti "waschen") U., Karls., Bers., Kr., Lis., Lub., -žu, -du, tr.,

1) "piepludināt" Lis.; ausgiessen : neplaud ūdeni! Bers., Lub.; nass machen (durch Waschen namentlich) U.;

2) ausschwatzen
Elv., kund machen, unter den Leuten verbreiten St., U., (mit aû ² ) Ruj.: neplaud valuodu! Bers., Lub. dievs tuo gan plaudīs, Gott wird es schon aufdecken, offenbar machen St. Refl. -tiês, strömen (?): upe piepeši sastuop Karpatu kalnus, kuriem tai jāplau,žas cauri Apsk. v. J. 1905, S. 19. Wenigstens in der Bed. 1 nebst plaudiņš 1, planduoksnis, plûst pludi, plauna, plavinàt zu li. pláuti "spülen", and. fliotan "fliessen", aksl. plovǫ "fliesse", plujǫ "schwimme", ai. plavatē, gr. πλέ(Ƒ)ει "schifft, schwimmt", πλύνω "wasche", la. pluere "regnen", ahd. flouwen "spülen, waschen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 94 f. und Trautmann Wrtb. 224. Die Bed. 2 kann auf der Bed. 1 beruhen, doch kommt für die Bed. "(unter den Leuten) verbreiten" auch die Wurzel von plaûdis I in Betracht.

Avots: ME III, 327

II plaûst ² Sassm., Dond., -šu, -su, tr., plaustiês Ermes, verschwenden: kur nu man tâ ir, kuo plausties? Ermes. Subst. plaûsẽjs ² , der Verschwender Dond., Sassm.: plausējs izplauš visu savu mantu īsā laikā. Dürfte nebst plauša zur Wurzel von plaûst I gehören (zur Bed. vgl. z. B. le. tecêt "fliessen": r. расточать "verschwenden").

Avots: ME III, 327

plàusta ² N.-Schwanb., Bers., Saikava, Mar. n. RKr. XVII, 133, ein Demin. plaustiņa auch bei U., plauksta (s. dies): lācis izle̦c nuo meža rē̦kdams, plaustas sizdams LP VI, 392.

Avots: ME III, 327

‡ plaustin, Adverb zur Verstärkung von plaûst, s. oben unter plaûst I 2.

Avots: EH II, 286

‡ plaûsts ² PlKur. "pluosts".

Avots: EH II, 286

saplaûst,

1) (viel) ausgiessen:
s. tik daudz ūdens, ka nevar sausām kājām paiet Lis., Nigr.;

2) zusammenschwatzen, -faseln:
s. visādus niekus Golg.

Avots: ME III, 702

izbuozelêtiês, sich aufplaustern, sträubig werden, bauschen: mati izbuozelējušies A. XIV, 1, 409.

Avots: ME I, 720

izbuozît (freqn.) und izbuozt,

1) ausspreizern, aufplaustern:
putniņi ar atlaistiem spārniem un izbuoztām spalvām Saul.;

2) aufsperren, aufreissen:
acis grose Augen machen [Rositten], Dreimann. Refl. -tiês, sich ausspreizen, sich aufplaustern, sich borsten, sich sträubig machen: cūkas izbuožas, guovis izbuozās, izkritās miesās A. XVI, 364. sausās rudzu vārpas izbuozušas saulē A. XIV, 1, 409.

Avots: ME I, 720

nùoplaudêt,

1) "напурить" Wid. (vgl. nuoplaust);

2) (mit aû ² ) überschwemmen:
kaimiņš nuoplaudējis manus tīrumus Salis;

3) "nuosutināt": n. ruoku karstā ūdenī Bers., Vank. ("abbrühen"), Kursiten, (mit aû ² ") Mitau (= nuoplaucêt), Segew., Sermus, Serben, ("mit aũ") Grünh., Autz, Mesoten.]

Avots: ME II, 830

pãrplaûzt ^2, -plaustu, plauzu "pēkšņi pārplūst" (?): kad ūdens pārvārījies, tas pārplaust (?) pār trauka malām Mesoten.]

Avots: ME III, 170

plaũksta PS., C.; Salisb., Līn., plàuksta ² Kl., plaũkste Bl., U., Manz. Lettus, Glück, L., plauksts, -s U., Spr., plauksts U., plaũksts Ruj., die flache Hand; das Innere der Hand: meita bij bez mūža pavedieniem plaukstās LP. III, 83. brāļi lielījušies ve̦cuo uozuolu ar plaukstīm nuocirst VI, 654. plaukstas, plaukstēs U., plaukstās sist, plaukstas sasist, in die Hände klatschen : sit, māsiņ, savas plaukstas (Var.: sit, māsiņ, plaukstiņām; situ plaukstu plaukstiņā), lai skan tavi gredzeniņi! BW. 6377. sasit ruokas plaukstiņās 26541, 17. te kalpam iesitās prātā plaukstis sasist LP. VII, 194. plaukstas (plaukstes U.) platums, pl. platumā, eine Handbreit: svārciņus plauksta platumā gaŗākus uzšūt Stāsti Kraukļu kr. 67. Wohl mit -kst- aus -skt- und nebst plausta zu li. plauskà od. pliaũskė "grosses Holzscheit", r. плюскъ "die plattgedrückte Stelle einer Sache", плюсна "Fusssohle", s. Būga PФB. LXXIII, 338, KSn. I, 276 und KZ. LI, 132; während Persson Beitr. 8781 (s. auch Walde Vrgl. Wrtb. II 91 und 100) es zu la. plautus "breit, platt" stellt.

Avots: ME III, 325

plauša, comm., einer, der sehr nass geworden ist Wolm. n. U.; vgl. plaust I und II.

Avots: ME III, 327

plàušas Wolm., Jürg., Kreuzb., Neuenb., plaûšas ² Bauske, Behnen, plàuši (li. plaũčiai) C., Serbigal, plàuši ² Kl., Golg., Neu-Rosen, plaûši ² Līn., Salis, Ruj., Selg., AP., Dond., die Lungen; plaušu diluonis, die Lungenschwindsucht; plaušu iekaisums, die Lungenentzündung; plaušu lēveris, Lungenlappen Wid. - plaušu zâles, Quellen-Ehrenpreis (veronica beccabunga L.) RKr. II, 80. pret diluoni jāvāra un jādzer plaušu sūnu sula Erlaa n. Etn. IV, 53. Nebst apr. plauti, aksl. (n. pl.) plušta, aruss. (n. pl.) плюча, gr. πλεύμων dass. zur unerweiterten Wurzelform von le. plaust ("die Lunge schwimmt auf dem Wasser"), s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 95 f., Boisacq Dict. 793, Liden Arm. Stud. 115.

Avots: ME III, 327

plaũvêtiês Gr.-Sessau, plauvêtiês Naud., -ẽjuôs, übermässig viel Flüssigkeit zu sich nehmen: kâ nejē̦ga vienād˙vien ar ūdeni plauvējas Naud. Für urspr. * plavēties (zu plaust) 1

Avots: ME III, 328