pleiķis
pleiķis,
1) die Glatze
Elv., Manz., U.: ne˙vienam nebūs kādu pleiķi darīties viņu dēļ (niemand wird sich über sie zerritzen od. kahl machen) Jerem. 16, 6. pleiķis spruogaiņu matu vietā Glück Jes. 3, 24. es tev duošu matu vietā pleiķi Aps.;
2) der Kahlkopf, der Kahlköpflge
Wid.;
3) ein Zerlumpter:
kuo tad nu tāds pleiķis guodīgu ļaužu pulkā darīs! Zu pleiks; vielleicht ein Lituanismus, vgl. li. pleĩkė "Glatze".
Avots: ME III, 334
1) die Glatze
Elv., Manz., U.: ne˙vienam nebūs kādu pleiķi darīties viņu dēļ (niemand wird sich über sie zerritzen od. kahl machen) Jerem. 16, 6. pleiķis spruogaiņu matu vietā Glück Jes. 3, 24. es tev duošu matu vietā pleiķi Aps.;
2) der Kahlkopf, der Kahlköpflge
Wid.;
3) ein Zerlumpter:
kuo tad nu tāds pleiķis guodīgu ļaužu pulkā darīs! Zu pleiks; vielleicht ein Lituanismus, vgl. li. pleĩkė "Glatze".
Avots: ME III, 334