Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plekt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plekt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
plekte
‡ plekte "?": ganuos gāju, vilku plektes (Var.: pinkas) lasīdama; es izsedzu dȩ̄lu mātei vilku plekšu villaìnīti BW. 25348, 11.
Avots: EH II, 291
Avots: EH II, 291
plektēt
‡ plektêt, schlagen, prügeln Frauenb.: p. puišeli ar siksnu. Refl. -tiês, einander schlagen, prügeln Frauenb.: kruogū plektējas katru svȩ̄tvakaru.
Avots: EH II, 291
Avots: EH II, 291
plektiņš
saplekt
saplekt, intr., muffelig werden: labība klētīs saple̦k Katriņa. saple̦kusi labība Bauske.
Avots: ME III, 702
Avots: ME III, 702
Šķirkļa skaidrojumā (7)
kāls
kā̀ls,
1): pieci kāli kaķēniņu BW. 19404 var; ‡
2) ein Komplekt:
piecas adāmas adatas ir kâls 2 Seyershof.
Avots: EH I, 600
1): pieci kāli kaķēniņu BW. 19404 var; ‡
2) ein Komplekt:
piecas adāmas adatas ir kâls 2 Seyershof.
Avots: EH I, 600
kava
kava,
1): eine gewisse (zu einem bestimmten Zweck benötigte) Anzahl, eine Gruppe, ein Komplekt
Peb., Schujen, Sermus, Sessw.: nuopērc divas kavas adāmadatu (d. h. 2 Komplekte zu je 5 Nadeln) - vienu tievāku, uotru rupjāku! Schujen, Sermus. man ir divas kavas (2 ganze Spiele) kāršu ebenda. k. ir divas kārtis, kuŗas vajag vienam gājienam (bei einem gewissen Kartenspiel die Karte, mit der man sticht und diejenige, die man gleich darauf ausspielt) ebenda. tur ir divas kavas (2 zu unterscheidende Gruppen) burtnīcu ebenda. (uolu) k., diejenige Anzahl von Eiern, die ein Huhn zum Brüten legt N.-Peb. n. Latv. Saule S. 1043, Schujen, Sermus.
Avots: EH I, 596
1): eine gewisse (zu einem bestimmten Zweck benötigte) Anzahl, eine Gruppe, ein Komplekt
Peb., Schujen, Sermus, Sessw.: nuopērc divas kavas adāmadatu (d. h. 2 Komplekte zu je 5 Nadeln) - vienu tievāku, uotru rupjāku! Schujen, Sermus. man ir divas kavas (2 ganze Spiele) kāršu ebenda. k. ir divas kārtis, kuŗas vajag vienam gājienam (bei einem gewissen Kartenspiel die Karte, mit der man sticht und diejenige, die man gleich darauf ausspielt) ebenda. tur ir divas kavas (2 zu unterscheidende Gruppen) burtnīcu ebenda. (uolu) k., diejenige Anzahl von Eiern, die ein Huhn zum Brüten legt N.-Peb. n. Latv. Saule S. 1043, Schujen, Sermus.
Avots: EH I, 596
kava
kava,
1) eine gewisse Anzahl, die Schijcht, der Haufe, die Menge;
["cits citā saķē̦rušies cilvē̦ki" Austriņš M. z. 116]: vista, savu kavu izdējusi, sāk perēt Lub., Druw. uz mūriņa ve̦se̦la kava cimdu Serb. trīs kavas latvisku priekšrakstu U., drei Schichten (Lagen) lettischer Vorschriften (auch von Webern gebraucht U.). kavās, schichtenweise Ar.;
2) der Stich beim Kartenspielen
Serb.;
3) ein Spiel Karten
C.;
4) der Schlag, die Art, Gattung:
viņš nuo nelabas kavas [Lis.], Mar. n. RKr. XV, 118. viņš ievedis sievu nuo sliktas kavas Aps. mums laba kava guovu Druw.;
[5) kava, kavs, ein Band (30 Stück)
Ronneb.;
6) kava, ein Hufeisenkomplekt, d. h. 4 Hufeisen
Wid. Wenigstens in den Bed. 2 und 4 zu kaût.]
Avots: ME II, 180, 181
1) eine gewisse Anzahl, die Schijcht, der Haufe, die Menge;
["cits citā saķē̦rušies cilvē̦ki" Austriņš M. z. 116]: vista, savu kavu izdējusi, sāk perēt Lub., Druw. uz mūriņa ve̦se̦la kava cimdu Serb. trīs kavas latvisku priekšrakstu U., drei Schichten (Lagen) lettischer Vorschriften (auch von Webern gebraucht U.). kavās, schichtenweise Ar.;
2) der Stich beim Kartenspielen
Serb.;
3) ein Spiel Karten
C.;
4) der Schlag, die Art, Gattung:
viņš nuo nelabas kavas [Lis.], Mar. n. RKr. XV, 118. viņš ievedis sievu nuo sliktas kavas Aps. mums laba kava guovu Druw.;
[5) kava, kavs, ein Band (30 Stück)
Ronneb.;
6) kava, ein Hufeisenkomplekt, d. h. 4 Hufeisen
Wid. Wenigstens in den Bed. 2 und 4 zu kaût.]
Avots: ME II, 180, 181
kavs
kavs,
2): auch AP.; ein Komplekt
AP.: vienā kavā četras paminas. kad viens galdiņš ir izausts ar vienu kavu, tad min ar uotru kavu.
Avots: EH I, 596
2): auch AP.; ein Komplekt
AP.: vienā kavā četras paminas. kad viens galdiņš ir izausts ar vienu kavu, tad min ar uotru kavu.
Avots: EH I, 596
ore
III uore (?) Wessen "aizjūgu kuopuojums (komplekts)": nu drīzi beigs ecēt, juo katrā (e̦cē̦tāja) uorē pa 4 aizjūgi. Zu uore I?
Avots: ME IV, 420
Avots: ME IV, 420
spaile
spaile,
1): auch (mit aĩ ) Grob., Pussen, Strasden (s. auch die Belege bei Buga Liet. k. žod. CXVI); rudzu spailes (Var.: bara) galiņā BW. 12120. pazinu... siena pļāvējiņu: ... locās spaiļu galiņā 28670. ņemsi Pēterim spaili Janš. Mežv. ļ. II, 339; brūtgāna s., die Doppelschwade
Iw.;
2): ar spàilēm 2 samiedz Saikava. zābaku liek spàilēs 2 izplèšanai ebenda. tad biju gan spaîlēs (in Bedrängnis)
AP. tāda spàile 2 , ka nezinu kur dēties Saikava; "Tortur, Falter" ME. 111, 981 zu verbessern in "Tortur, Fouer";
3): "Setzangel"
Salis; "15-20 gaņģu ūdu" NB.; "tīkli, kas jūŗā me̦tuot sasieti kuopā, viens uotram galā" Salis; ein Komplekt Fischergeräte: ar kādu spaili tu šuodien zvejuoji? - es biju ar undām (ar vadu) Salis. zvejnieki ... ieradīsies saņemt savu pazaudē̦tuo zvejas spaili un laivu Kurzemes Vārds v. 20. IV 1933. tuos (= zvejas piede̦rumus) vis˙pirms izsniedz tiem zvejniekiem, ... kuŗiem s. pazudusi jūŗā Tēvija v. 27. XI 1941; ‡
5) "vieta jūŗā, kur ielikti 15-20 gaņgu ūdu" NB.
Avots: EH II, 544
1): auch (mit aĩ ) Grob., Pussen, Strasden (s. auch die Belege bei Buga Liet. k. žod. CXVI); rudzu spailes (Var.: bara) galiņā BW. 12120. pazinu... siena pļāvējiņu: ... locās spaiļu galiņā 28670. ņemsi Pēterim spaili Janš. Mežv. ļ. II, 339; brūtgāna s., die Doppelschwade
Iw.;
2): ar spàilēm 2 samiedz Saikava. zābaku liek spàilēs 2 izplèšanai ebenda. tad biju gan spaîlēs (in Bedrängnis)
AP. tāda spàile 2 , ka nezinu kur dēties Saikava; "Tortur, Falter" ME. 111, 981 zu verbessern in "Tortur, Fouer";
3): "Setzangel"
Salis; "15-20 gaņģu ūdu" NB.; "tīkli, kas jūŗā me̦tuot sasieti kuopā, viens uotram galā" Salis; ein Komplekt Fischergeräte: ar kādu spaili tu šuodien zvejuoji? - es biju ar undām (ar vadu) Salis. zvejnieki ... ieradīsies saņemt savu pazaudē̦tuo zvejas spaili un laivu Kurzemes Vārds v. 20. IV 1933. tuos (= zvejas piede̦rumus) vis˙pirms izsniedz tiem zvejniekiem, ... kuŗiem s. pazudusi jūŗā Tēvija v. 27. XI 1941; ‡
5) "vieta jūŗā, kur ielikti 15-20 gaņgu ūdu" NB.
Avots: EH II, 544