Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pluit' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pluit' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

izpluities

‡ izplùitiês 2 Oknist, eine Zeitlang sich (ängstlich) sorgen: par velti tu izplujies: redz, ka ne˙kā ļauna nav!

Avots: EH I, 473

nopluities

‡ nùoplùitiês 2 Oknist, eine Zeitlang sich abhärmen, sich beklagen.

Avots: EH II, 77

pluit

‡ plùit 2 Oknist, jammern, sich beklagen, ängstlich besorgt sein: kad ar tu pluj vienu pluišanu, labāk nebūs. Refl. -tiês (s. ME. III, 355): = ‡ plùit 2 Oknist; (viele Schwierigkeiten überstehend) sich sehr anstrengen Kaltenbr.: saimnieks plujas viens pats bez puiša Kaltenbr. plujas un krujas, bet nevar ne˙kur tikt uz priekšu Wessen; "pītiês" Sonnaxt: man jāplujas ar bȩ̄rniem.

Avots: EH II, 301

pluities

I pluitiês, übermässig besorgt sein Wessen; Reimwort zu muities; vgl. plūties.

Avots: ME III, 355

Šķirkļa skaidrojumā (3)

plevināt

plevinât, flattern machen, wellen-förmig bewegen, (die Flügel) bewegen: vējš matiņus plevināja (Var.: purināja, vēcināja u. a.) BW. 10204, 3; 30728. putniņš spārnus plevina Sassm. skuotelītes balināju, Jāņa dienas gaidīdama" kad atnāca Jāņa diena, kâ gulbītis plevināju BW. 32345. Refl. -tiês Ahs., flattern: karuogs plevinās uz jumta Sassm. pavēlēja putniem ar spārniem plevināties LP. Vl, 718. Nebst plavinât zu li. pláuti "spülen", sloven. plúti, r. плыть "schwimmen", ai plávatē "schwimmt", gr. πλέω "schitfe", la. pluit "regnet", ae. flówan "überfliessen", ahd. flouwen "spülen" u. a., s. Trautmann Wrtb. 223 f. und Walde Vrgl. Wrtb. II, 94 f.

Avots: ME III, 338

plūties

plūtiês sich (vetgebtIch) bemithen: bē̦rns plujas uz priekšu tikt bet ne˙kur nevar tāļāk tikt Selb. Vgl. plīties, mūties und pluities.

Avots: ME III, 363

uzkrekls

uzkre̦kls,

1) uzkre̦kls Janš. Bandavā I, 285, uzkreklis Ober-Kurl. n. Etn. II, 17; Plutte 75, uzkrekle Pluite 69, das Vorhemd, die Hemdbrust (mit dem Kragen):
balts uzkreklis, apruoči LP. VII, 762. zili strīpuotā uzkre̦klā Veselis Tīr. ļaudis. linu uzkre̦klā mirdz trīs puodziņas Skalbe Ab. 28;

2) der obere Teil des Frauenhemdes
Ulanowska Łotysze 46.

Avots: ME IV, 344