Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pogāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pogāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)

aizpogāt

àizpuõgât, ‡ Refl. -tiês, sich zuknöpfen: nepaguvu ne aizpuogāties Salis u. a.

Avots: EH I, 44


aizpogāt

àizpuõgât, zuknöpfen: puogas, bikses.

Avots: ME I, 45


appogāt

appuõgât,

1) mit Knöpfen ringsum befestigen (anknöpfen):
a. palagu apkārt siltajai se̦gai. apvalkus a. ap instrūmentiem;

2) a. mēteli KatrE., sich einen Mantel umnehmen (ohne die Arme in die Ärmel zu stecken) und zuknöpfen.
Refl. -tiês, sich viele Knöpfe aufs Kleid nähen (lassen).

Avots: EH I, 107


apspogāt

apspuôgât Wolmarshof, an der Aussenseite von durchsickernder Flüssigkeit feucht werden: me̦dus puôds apspuogājis.

Avots: EH I, 116


atpogāt

atpuõgât, tr., aufknöpfen, entknöpfen: kažuoku, svārkus. Refl. -tiês, sich aufknöpfen: tā uzcēlās un atpuogājās priekš spuoguļa Apsk. I, 341.

Avots: ME I, 183


iepogāt

ìepuõgât, ìepuõguôt, tr.,

1) einknöpfen;

2) durchprügeln:
māte tuo bija iepuogājusi ar žagariem Druva II, 520. Refl. - tiês, anfangen zu schlagen (von der Nachtigal): krūmuos iepuoguojas lakstīgala Vēr. II, 24.

Avots: ME II, 54


izpogāt

[izpuogât "durchprügeln"Domopol u. a.]

Avots: ME I, 788


nopogāt

nùopuõgât, ‡

2) mit vielen Knöpfen versehen:
brālīša līgaviņa ar puogām nuopuogāta: priekšā puogas, mugurā Tdz. 45132; ‡

3) eine Weile schlagen (vom Gesang der Nachtigall):
kad aizvede bārinīti, lakstīgala nuopuogāja Tdz. 38518. Refl. -tiês,

2) = ‡ appuõgâtiês.

Avots: EH II, 79


nopogāt

nùopuõgât, tr., ab-, zuknöpfen. Refl. -tiês, sich zuknöpfen.

Avots: ME II, 835


papogāt

papuõgât, tr.,

1) ein wenig knöpfen:
es pats trīs dienas nee̦smu papuogājis vaļā drēbes Druva I, 861;

2) ein wenig schlagen (von der Nachtigall).

Avots: ME III, 84


pārpogāt

pãrpuõgât, =pãrpum̃pât.

Avots: EH XIII, 209



pogāt

puõgât,

3): lakstīgala puogā purva maliņā BW. 3180 var.; ‡

4) prügeln
(die Bed. erschlossen aus izpuogât): puogāts tavs arājiņš, puogās tavu muguriņu Tdz. 49265 (ähnlich 45722 und 58004).

Avots: EH II, 346


pogāt

puõgât, -ãju, puõguôt,

1) knöpfen:
bē̦rni puoguo svārciņus vaļām A. Upītis;

2) schellen, mit der Schelle klingeln
St.;

3) schlagen (von der Nachtigail):
lakstīgalas balss apzīmēšanai ir divi .. vārdi - puogāt un sist Etn. II, 51. jaukā vasaras dienā lakstīgala puogāja LP. VI, 284, lakstīgala nuoklausījusies gāna dziesmas, tādēļ tā tik jauki māk upmalās puogāt ebenda 243. Refl. -tiês, sich (zu)knöpfen: Trīnīte, še nākdama, puodziņās puogājās BW. 20657.

Avots: ME III, 455


sapogāt

sapuogât: visas puogas (acc.) sapuogāju Tdz. 58258, 1.

Avots: EH XVI, 440


sapogāt

sapuogât U., sapuoguôt, tr., zuknöpfen: mēteli A. XX, 496. Refl. -tiês,

1) sich zuknöpfen;

2) sapuogāties, in Zwist geraten, sich verkabbeln
Burtn. n. U.

Avots: ME II, 710


spogāt

spuogât: auch (mit ) Wolmarshof; tauki spùogā 2 pa virsu Kaltenbr.

Avots: EH II, 565


spogāt

spuogât Karls., Freiziņ, spuoguôt Kr. (mit ùo 2 ), U., Spr., glänzen, blank sein U., Spr.; sich langsam durchsaugen, Nötk., (mit ) PS., C., sickern (z. B. von Fett od. Schweiss) Freiziņ, vom Aufsteigen glänzender Blasen gebraucht U.: kāda spuoga, kas jeb˙kurā spuogulī spuoguot var Seifert Chrest. III, 108. jaunmeitas pierīte spuoguot spuoguoja, kam taukus laizīja...? BW. 20168. uz pieres spuoguo saltu sviedru rasa Duomas I, 1171. tauki sāk spuoguot U. eļļa . . . sagrūstas kaņepes traukā sakratuot . . . pa virsu spuoguo Etn. II, 1. kārta, pa kuru spuoguo kuoka sulas Konv. 2 764. Zu spīgana (s. dies), li. apspangęs "verblendet", ae. spincan "Funken sprühen" u. a., s. Būga KSn. I, 285, Zubaty BB. XVIII, 252, Bezzenberger BB. XXIII, 308, Walde Vrgl. Wrtb. II, 663; vgl. auch spe̦nguole.

Avots: ME III, 1034


uzpogāt

uzpuõgât,

1) aufknöpfen:
vāģiem ādu uzpuogāt (knöpfend befestigen auf). svārkus augstāk uzpuogāt;

2) anziehen:
jaunus svārkus uzpuogāt Nigr.;

3) eine Zeitlang schlagen (von der Nachtigall):
lakstīgala uzpuogāja Golg.

Avots: ME IV, 370


uzspogāt

uzspuôgât Wolmarshof, emporsikkern: ieduruot pirkstā uzspuogāja asinis.

Avots: ME IV, 383