aizspolēt
àizspuõlêt, intr., rasch hin-, weggehen, sich wegbegeben: it tuvu kamenīte pār zāli aizspuolēja MWM. VIII, 413.
Avots: ME I, 52
Avots: ME I, 52
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'polēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'polēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)
atspolēt
‡ atspuõlêt,
1) abspulen
Salis: nuo dažām spuolēm drusku jāatspuolē;
2) schnell herlaufen
(Dunika) oder herfahren (Stenden).
Avots: EH I, 171
1) abspulen
Salis: nuo dažām spuolēm drusku jāatspuolē;
2) schnell herlaufen
(Dunika) oder herfahren (Stenden).
Avots: EH I, 171
iepolēt
iespolēt
nospolēt
nùospuõlêt, ‡
2) = nùoiêt 5, eine lange Strecke zurücklegen
Frauenb.: līdz nuospuolēšu muižā, sāksies darbs Janš. Bandavā II, 83.
Avots: EH II, 90
2) = nùoiêt 5, eine lange Strecke zurücklegen
Frauenb.: līdz nuospuolēšu muižā, sāksies darbs Janš. Bandavā II, 83.
Avots: EH II, 90
nospolēt
paspolēt
paspuõlêt, tr., eine Zeitlang spulen, das Spulen beendigen: spuoles vien paspuolēšu BW. 9562.
Avots: ME III, 106
Avots: ME III, 106
piespolēt
polēt
puolêt "?" : žižuol[e], mana žižuolīte iepuolēja ziedienā; nebē̦dāju žižuolītes, kaut būt[u] pate puolē̦tāja (Var.: sviedējiņa) BW. 11581, 2.
Avots: ME III, 456
Avots: ME III, 456
polēts
polēts
pūpolēt
saspolēt
spolēt
spuõlêt,
1): "uz ņiedriņas vai pabieza papīra ar spuolējamuo ratiņu uztīt dziju aušanai" Ramkau;
2): šis pa ceļa vidu vien spuolē uz māju Orellen; ‡
3) "svaidīt, mē̦tāt" (mit ùo 2 ) Līvāni, Saikava: spuolē munu ļaudaveņu, sadauz[i] dzelža kamaneņas Tdz. 51172. meitas tevi kā spundi spuolē nuo viena kakta uotrā Saikava. Refl. -tiês, ‡
2) "mē̦tāties": s. ar sniegu Līvāni.
Avots: EH II, 566
1): "uz ņiedriņas vai pabieza papīra ar spuolējamuo ratiņu uztīt dziju aušanai" Ramkau;
2): šis pa ceļa vidu vien spuolē uz māju Orellen; ‡
3) "svaidīt, mē̦tāt" (mit ùo 2 ) Līvāni, Saikava: spuolē munu ļaudaveņu, sadauz[i] dzelža kamaneņas Tdz. 51172. meitas tevi kā spundi spuolē nuo viena kakta uotrā Saikava. Refl. -tiês, ‡
2) "mē̦tāties": s. ar sniegu Līvāni.
Avots: EH II, 566
spolēt
spuõlêt, -ẽju,
1) abspulen
U., spulen: audējai spuoles spuolēt Etn. III, 76;
2) eilig gehen
Nigr., (ab)marschieren Jürg.: nuo Je̦lgavas šuo gabalu spuolējis tālāk kājām De̦glavs Rīga I, 6. Refl. -tiês, sich drehen Spr. Aus mnd. spōlen.
Avots: ME III, 1035
1) abspulen
U., spulen: audējai spuoles spuolēt Etn. III, 76;
2) eilig gehen
Nigr., (ab)marschieren Jürg.: nuo Je̦lgavas šuo gabalu spuolējis tālāk kājām De̦glavs Rīga I, 6. Refl. -tiês, sich drehen Spr. Aus mnd. spōlen.
Avots: ME III, 1035