Paplašinātā meklēšana

kàpuõsts [C.], kàpuôsts [PS., Wolm.], der Kohl (brassica oleracea): kāpuostus cirst od. nuoņemt, der Kohn abnehmen. kāpuostus apsist, den Kohl behäufeln. Sprw.: kāpuosta galva ir arī galva. tam ir kāpuostu galva. kamē̦r kāpuosti uzaugs, gaļa ve̦ca paliks. tas nav ne putra, ne ķapuosti. baltie kāpuosti Weisskraut; brūnie k., Braunkohl Mag. IV, 2, 119; biešu kāpuosti, eine Suppe aus Beetenblättern Kand.; dze̦guzes kāpuosti, Sauerklee; galviņu k., Kopfkohl (brassica oleracea); jūŗas k., crambe maritima; pīļu k. A. XX, 543; puķu k., Blumenkohl; rubeņa od. teteŗa k., Ruten, Prügel: es uzmeklēju teteŗa kāpuostus A. XVI, 835; zaķu k., Sauerklee (oxalis acetosella) Mag. IV, 2, 81; Haselwurz (asarum europaeum) Konv. ² 3539. [Nebst li. kopũstas und estn. kābustas zunächst aus r. капуста; vgl. Berneker Wrtb. I, 486.]

Avots: ME II, 194

kàpuõsts: Demin. voc. plur. kāpuostīši BW. 4405 var.; audziet, balti kāpuostiņi! BW. 4405. gārdi, silti kāpuostiņi 22065. tauki kāpuostiņi 29200. bez putraimu kāpuostiņi 2905.

Avots: EH I, 602

‡ krustkâpuosts ² Salis "kapuosts, kam neveiduojas galviņa".

Avots: EH I, 661

kuĩļkâpuosts ² Salis, = kuĩlis II.

Avots: EH I, 668

puõsts,

1) öde, wüst:
tukša, puosta tā vietiņa, kur māmiņa man[i] iedeva BW. 25835. puosta vieta, Einöde: karināja viņu puostā vietā Glück Psalm 78, 40. puostas un vientuļas vietas Jes. 49, 19;

2) puôsts ² Bl., die Verwüstung, das Verderben; das Unglück:
Sprw. ēd pats, duod sunim, tad darīsi saimniekam puostu! puostā iet, aiziet, verderben, vernichtet werden: kādēļ būs mums puostā iet priekš tavām acīm,tiklab mums, kâ mūsu tīrumiem7 Glück 1 Mos. 47, 19. puostu nest, Verderben bringen. puosts tik, ka tā (= meita) vēl tagad nav mājā Lautb. Luomi 49. beidzamais puosts (vollständiges Verderben, Unglück) bijis kļāt Etn. I, 97. tavu puostu! o Unglück! LP. IV, 20. puosta dzīve, ein unglückliches, verderbenbringendes Leben: puosta dzīve dzē̦rājam BW. 19903, 6. citiem, kas dzīvuojuši burvju tuvumā..., bijuse puosta dzīve Etn. 111, 141. puosta diena, das Unglück, Pech, Malheur (eig.: ein unglücklicher Tag): es saku, tīri puosta diena, āda vardei pieauguse kâ rags Jaun. mežk. 49. vai tā nav puosta diena! muļķītis nuopūšas un sāk raudāt LP. (V, 89. puosta rags, Bettelstab L. puosta cilvē̦ks, ein verderbenbringender Mensch: ak tāda puosta cilve̦ka! kaut viņš kaklu nuorautu elles ratā Kaudz. M. 249. - nu mums pēdīgs puosts ruokā, nun sind wir ganz dahin, ist's ganz vorbei mit uns, nun haben wir alles verloren U. - uzpuostu od. puosta, uz pēdējuo od. beidzamuo puostu, in hohem Masse, im höchsten Grade (eig.: zum Verderben, verderbenbringend): strīdēties uz puostu LP. II, 25. viņa ķircinājuse tuo uz puostu VII, 125. šis bēdīgs uz puosta IV, 24. ve̦de̦klas tūliņ gre̦znuojas uz puosta IV, 175. uz beidzamuo puostu izlutināt 1, 102. ve̦cs un slinks uz tuo pēdējuo puostu, -ne spaini ūdens vīžuo ķēķī ienest A. Upītis;

3) die Wüste Zaravič:
kāpēc tad būs šīm pilsātām puostā tapt (warum soll doch diese Stadt zur Wüste werden?)? Glück Jerem. 27, 17. zeme taps puostā (das Land wird wüste sein) Micha 7, 13. Entlehnt nebst li. pūstas "wüst, öde" zunachst als Adjektiv aus aruss. пустъ "wüst, öde". Die Substantivbedeutung hat sich in Verbindungen wie puostā iet, tapt (vgl. tukšā palikt); puosta (urspr. nom. s. Fem. g.) dzīve, puosta diena u. a. entwickelt.

Avots: ME III, 459, 460

I puõsts,

1): zeme tāda pùosta ² ("unfruchtbar")
Kaltenbr. sausne paliek da galam puosta ("tukša") ebenda;

2): puostā (aiz)iet Sonnaxt, sterben; ‡

3) leerer Raum
(tukša vieta, tukšums) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Raum").

Avots: EH II, 347

‡ II pùosts ² Auleja, = puoss 1.

Avots: EH II, 347

šķipuôsts: auch Seyershof.

Avots: EH II, 637

šķipuôsts Salisb., šķipuostiņš Ruhental, Wid, = šķipsna, šķipsta, soviel man mit den Fingerspitzen fassen kann.

Avots: ME IV, 43

spuôsts: auch Bērzgale, (mit uô ² ) Salis; spuôsti Odensee; spuostā (od. zu spuosta?) bija iesējusies pūce Pas. XII, 277. rubeņam spuostu (od. zu spuosta?) sèju BW. 3816. ielēca kâ irbīte spuostiņuos 17910 var.

Avots: EH II, 566

spuôsts (li. spę "Falle") C., Kr., Bers., Kl., Saikava, spuôsts ² Bl., spuosts Kokn., Peb., eine Falle U., Schlinge Dr., ein Sprenkel U., Dr., ein Fallstrick Manz. Lettus, U.; ein Käfig, Gefängnis: rubeņam spuostu siet Lubn. liec suni spuostā, lai mani nesaplēš! Saikava. viņš iespuostīja ve̦lnam nagus spuostuos LP. VII, 263. kalējs . . . aizgrìež skrūvstiķi cieti, un ve̦lna ruokas nu ir spuostuos Pas. IV, 36 (aus Selg.). spuostiņi St., LKVv., Vogelschlingen. Wohl zu spiêst I (s. dies und auch Zubatý AfslPh. XVI, 408); Reimwort zu spruosts.

Avots: ME III, 1035, 1036

‡ ugunspuosts Feuergefahr: u. tiem (scil.: ve̦lē̦nu jumtiem) nebija tik drauduošs Vindedze 4.

Avots: EH II, 712

‡ zaķkâpuosts ² AP., oxalis acetosella.

Avots: EH II, 800

grum̃slas [Dunika], grum̃stalas, grumši, grumšļi, allerlei Abfälle, Brokken, Überbleibsel von geschmolzenem Fett, das Abgefallene vom Getreide: komposts, pagatavuots nuo mē̦sliem, saslaukām, kaļķ mūŗa grumšļiem Vgl. [nach Leskien Nom. 453] li. grum̃slas od. grum̃stas "ein erdkloss"; [die le. Formen vielleicht durch gramšļi in der Bed. beeinflusst; s. auch grumstīt].

Avots: ME I, 665

stacija, staciņi U., stacis L., das Stationskorn, die Naturailieferungen, die den Poststationen in Livland zu machen waren. Hierher auch: atlaižam... sāls me̦te̦klu un ...mums pienākamu staci (Kronsteuer) Glück I Makk. XI, 35.

Avots: ME III, 1037