izpràtuôt, tr., ausgrübeln, ausklügeln, auf den Grund einer Sache kommen:tik sieva nevarējusi izprātuot, caur kuo šis pie bigātības ticis LP. IV, 173. nevarējis ne˙kuo izprātuot VI, 960. Refl. - tiês,klug reden, raisonnieren:izgruozījušies tādu laiku, izprātuojušies LP. V, 165.
pràtuôt, auch prātêt L., U., denken, bedenken, überlegen, klügeln, vermuten:ve̦lns prātuoja, kâ nuo Mārtiņa vaļā tikt Etn. IV, 56. ve̦cā E. prātuoja, kâ labāki būtu A. XI, 107. Subst. pràtuôšana,das Denken, Überlegen, Klügeln:bez kādas vaidēšanas un gaŗas prātuošanas viņš ķeŗas pie darba M. Aruons; pràtuõjums,das Gedachte, die Überlegung, Klügelei:dzejā sāka nuomest saskrūvē̦tus prātuojumus Vēr. l, 1131; pràtuôtãjs,wer denkt, bedenkt, überlegt, klügelt.
sapràtuôt, tr., mit dem Verstande analysieren Spr., zusammenklügeln:saprātuot ne˙kuo es nevaru A. XI, 187; sich entschliessen:Dūksnis saprātuoja nuo abiem biedriem atraisīties Jaunie mērn. laiki IV, 81.