prastība
prastĩba,
1) die Gemeinheit, Gewöhnlichkeit, Einfachheit;
2) die Grobheit, grobe Redensart:
kas ar zemnieku ielaižas, tik prastības mantuo MWM. v. J. 1897, 683.
Avots: ME III, 378
1) die Gemeinheit, Gewöhnlichkeit, Einfachheit;
2) die Grobheit, grobe Redensart:
kas ar zemnieku ielaižas, tik prastības mantuo MWM. v. J. 1897, 683.
Avots: ME III, 378