aizpraulēt‡ àizpraûlêt Dunika, Frauenb., PS., Trik., aizpraulêtiês Stenden, zu modern anfangen: aizpraulēji(e)s kuoks.Avots: EH I, 43
izpraulētizpraûlêt: izpraulē̦ts, im Innern faul (hohl) geworden: izpraulē̦tuos kuokus kaldāmās Janš. Mežv. ļ. Il, 466. ‡ Subst. izpraûlējums, eine Höhlung im Holz, die sich durch Ausfaulen gebildet hat: kuoka ... izpraulējumā ... savijis sev ligzdiņu Janš. Dzimtene V, 423.Avots: EH I, 474
izpraulētizpraûlêt, izpraûluôt, intr., im Innern ausfaulen: ve̦ci kuoki izpraulējuši BW. 27675, 5. izprauluojis uozuoliņš gaida bišu ielienuot 13041.Kļūdu labojums:uozuoliņš = uozuoliņš 12333, 1.gaida bišu ielienuot 12333 = izpraulējis (Var.: izpraulājis) uozuoliņš gaida bišu ielienuot 13041Avots: ME I, 785
praulētpraûlêt C., Kl., prt. -ẽju,1) modern: skrej, bitīte, . . . gar prauluošu uozuoliņu! BW. 12333 var.;2) glühen (wie modriges Holz im Dunkel) St.Avots: ME III, 379
sapraulētsapraulêt: mit aû AP. - "(sapraulāt) Für." ME. III, 707, zu verbessern in "(sapraulēt) Für.".Avots: EH II, 438
sapraulētsapraulêt L., Wid., sapraulât, intr., verfaulen, vermodern, ausfaulen, vermasern (sapraulāt) Für. I (unter praulis): sapraulējis kuoks Hiob 41, 18. sapraulējis (Var.: sapraulājis, izpraulējis, izburbājis, izduobājis, iztrūdājis u. a.) uozuoliņš BW. 13041, 7. saspārdīju sapraulēj[u]šu (Var.: sapuvušu) bē̦rza ce̦lmu 15097, 2, sapraulājuši ir viņu tikumi Stari II, 203.Avots: ME III, 707