Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'prausties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'prausties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

prausties

praũstiês,

1): zirgs, Vȩntā izpildināts, sāka p. (nuometis vȩcuo spalvu, sāka ēst un miesās piejemties) Nigr.; ‡

2) "uz augšu jemties" Nigr.: rudzi vēl nepraušas, lai gan sniegs jau sen nuogājis;

3) sich den Kopf waschen;
"uzkuopties" Nigr.: (meitas) mazgā mutes, sukā matus, pinas, praušas un puškuojas Janš. Līgava I, 371 (ähnlich 202; II, 49). In der Bed. 3 aus li. praũsti "(das Gesicht) waschen" entlehnt? Zur Etymologie von li. praũsti s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 28.

Avots: EH II, 313


prausties

praũstiês, -šuôs, -suôs, dicker, grösser, kräftiger werden (von Tieren) Līn.

Avots: ME III, 379


uzprausties

uzpraũstiês Nigr., sich abwaschend sich schöner machen: es e̦smu tāda nuoruškuse... es skriešu uzprausties Janš. Bandavā I, 67. sveša cilvē̦ka priekšā stāvēt tādā svārķelī un basām kājām! steidzies, tūlin uzprausies! 70. pašas uzpraušas un skaisti uzģērbjas II, 169. uzraujies, uzprausies nu mudīgi! Apsk. v. J. 1903, S. 150. nuomazgājās, uzprausās, saģērbās pate Janš. Mežv, ļ. II, 267. Zu li. praũsti "(das Gesicht) waschen", le. prusnas (s. dies) u. a., wenn es nicht (der Intonation wegen!) aus dem Li. entlehnt ist.

Avots: ME IV, 368

Šķirkļa skaidrojumā (4)

izspraust

izspraûst, tr., aus -, bestecken: es būtu savu sē̦tas vidu ar meijām izsprauduse BW. 14092, 1. Refl. - tiês,

1) für sich bestecken:
viņi bija ce̦pures puķēm izspraudušies;

2) sich durchdrängen:
izcēlās mežs un brikstalas - tik biezi, ka ne pelīte nevarēja izsprausties LP. VI, 486. viņš izspraudās caur lazdām MWM. VIII, 415.

Avots: ME I, 803


šķeltne

šķel̂tne Fest., die Spaite Katzd., der Riss Etn. I, 58; jede Hälfte eines entzweigespaltenen Gegenstandes; ein abgespaltenes Stück Bers., Jürg. (mit el̂ ), Segew.; "plāna šķila" Erlaa: dūmi centās iesprausties katrā šķeltnītē MWM. VIII, 735. spalvas šķeltne Dr., der Federspalt. puotējamā šķeltne, der Pfropfspalt. jūŗas vēža šķeltne MWM. VI, 526. nuo sveķainajām ce̦lmu šķeltnẽm Apsk. v. J. 1903, S. 210. sveķi te̦k iz kuoku šķeltnēm Etn. I, 67. kuoka vidū bieži atruod šķeltni, kas ceļas lauskam speŗuot jeb cirvīšus me̦tuot 58. apaļam pārplē̦stam kuokam ir divas šķeltnes Fest. riekstu kuoduolam divas šķel̂tnes Kl., Bers., Golg. viņš nuoplēš nuo priežu ce̦lma pāris šķel̃tnes JR. IV, 70. nuome̦t izkaltušās šķeltnes un rungulus Vīt. 21. viņi (akmeņi) sašķeļami pa šķeltnem vai šķiedrām A. v. J. 1898, S. 394. uz kādas izkārušās klints šķeltnes Kaudz. M. R. gāles šķeltnes izslienas stāvu MWM. X, 243. zirņu, pupu šķeltnes Fest. mākuoņu šķeltnes Vēr. II, 386. kâ zibeņa šķeltne uzliesmuo... duoma A. v. 3. 1901, S. 934. svārku šķeltne ( = šķelte 1) Golg., Gr. - Buschhof.

Avots: ME IV, 26


spraust

spraûst (li. spráusti "zwischen klemmen" KZ. LII, 273) Wolm. u. a., spràust 2 Kr., -žu, -du, tr., intr., stecken; zwischenein stecken, einstecken U.: spraust adatu drēbē, matuos. (fig.) ierēdnis, kas par savu mūža mērķi spraudis (hat sich zum Ziel gesetzt) krāt naudu Vēr. I, 1230. Refl. -tiês,

1) für sich stecken;
fig., für sich festsetzen (ein Ziel): par savu uzde̦vumu spraudies izpētīt mūsu tautas se̦natni Janš. Bandavā I, 142;

2) sich dazwischen stecken; sich drängen, hineindrängen, sich (durch)zwängen:
tīšām jums . . . ceļā nespraužuos Seibolt Sk. 24. visi... spiedās un spraudās ap pulksteni Janš. Tie, kas uz ūdens 21. pienāk pilna istaba, bet vēl spraužas vienādi vien iekšā Pas. IV, 89. pusteciņus... Mē̦tra spraudās pa dārza celiņiem A. XX, 615. sprausties pruojām, sich auf und davon machen U.;

3) zu kämpfen haben, sich durchschlagen
U.: ar tukšību jāspraužas U., es ist mit Mangel zu kämpfen. - Subst. spraûšana, das Stecken; spraûšanâs, das Drängen (intr.): vācu spraušanās uz austrumiem Klaust. 15; spraûdums, das einmalige, vollendete Stecken; das Gesteckte; spraûdẽjs, wer steckt: eglītes spraudēju ... izzuobuoja BW. III, 1, 10. Nebst spraude, sprauslis II, sprūda, sprūdît, sprūds, sprûst u. a. zu li. spriaustls "Sperrute der Leinweber", ae. spréot "Stange", norw. spraut "Stellholz in der Falle", ahd. spriuzen "spreizen, stützen", afries. sprūta "spriessen", an. sproti "junger Schössling am Baum" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 671, Fick Wrtb. III4, 517 f., Persson Beitr. 874 f., Brugmann IF. I, 177, Trautmann Wrtb. 277; vgl. auch le. sprauties.

Avots: ME III, 1013