pravietot
pravietuôt, prophezeien. Subst. pravietuõjums, die Prophezeiung: Jezajas pravietuojums Vēr. II, 282. būs patiesība arī mans pravietuojums A. v. J. 1897, S. 458.
Avots: ME III, 380
Avots: ME III, 380
'pravietot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: