Paplašinātā meklēšana

apricis (unter aprika): auch Lasdohn u. a. n. FBR. IX, 139.

Avots: EH I, 109

pricis, der Gelbfisch U., Plietfisch L.

Avots: ME III, 390

aprika, apriks, pricis">apricis, N. - Schwaneb., Demin. apriciņa, -iņš, ein Brotschnitt über den ganzen Laib: ve̦cais tē̦vs rikām grieza, ve̦cā māte aprikām (Rätsel).

Avots: ME I, 115

‡ I aprikt, = ‡ aprecêt 2: aukstā gaļa aprikusi Wilsenhof, Wohn. ķīselis jau apricis Bauske.

Avots: EH I, 109

birze, [bir̃ze Tr., bir̂ze Neuenb.], birza Wid.], auch birzs, -s, n. Biel. II, 48 u. birzis, birzene,

1) die Furche:
ik birzītes galiņā dusin savu kumeliņu BW. 10202; gaŗas birzes dzīt Ar. 1770;

2) die Saatfurche:
ej, taisi birzes, ka var redzēt, kur jāsēj;

3) der durch Saaturchen umgrenzte Streifen, dessen Breite der Säer mit einem Wurf besät:
birzes platums (starp divām vagām) bija ap 7 - 10 pē̦das Konv. ² 3205;

4) der einem Pflüger zugemessene, zu pflügende Streifen Landes:
Spricis iesāka jaunu birzi un apstādināja zirgu vagas galā MWM. VI, 637, Nötkenshof;

5) ungleich besäte Streifen im Saatfelde:
jūs sējumā ne mazākuo birzīti neredzēsiet L. A.; birzēs, birzim nuosēt, ungleich besäen Bers. labību ar ruoku sējuot, dažreiz nevienādi nuosēj: vietām re̦tāki, vietām biežāki; šādu nevienādu nuosējumu sauc par"birzim nuosē̦tu" Laud. birzim (streifenweise) auga baltas puķes bāleliņa pagalmā BW. 14246. Zu li. [bir̃žė KZ. LI, 126], biržis (-žio), r. бороздá "Furche", [s. Trautmann KZ. LI, 127 ¹ , und weiterhin zu ber̂zt (s. dies)].

Avots: ME I, 299

cāziķis "dusmīgs, pretējs cilvē̦ks" Dond.: Pricis tāds c., - ne˙maz nav labs.

Avots: EH I, 262

izsvil˜pêt, izsvil˜puôt, izsvìlpt (li. iššvil˜pti), tr.,

1) auspfeifen, anpfeifen:
lai tauta ar izsvilpuo mani Zeif. III, 3, 10;

[2) durch einen Pfiff herausrufen:
puisis izsvilpa meitu nuo mājas;

3) vergeuden:
viņš visu savu mantu izsvilpis Bers.] Refl. - tiês, zur Genüge pfeifen. Spricis gan izsaucies, gan izsvilpējies Aps.

Avots: ME I, 809

pìevilkt,

1) heran-, hinzuziehen, -schleppen, anziehen:
pievelc pavadu stiprāk! Aps. IV, 12. cita ķermeņa pievilktam tikt SDP. VIII, 7; schreibend hinzufügen: drusku paduomājis, pievilka 25 rubļi De̦glavs Rlga II, 1, 270;

2) = piezīmēt, anschreiben, notieren U.;

3) mit Herbeigezogenem, Herbeigeschlepptem anfüllen, vollschleppen:
pele pievilkusi pilnu alu ar labību. Refl. -tiês,

1) sich heran-, hinzuschleppen, -schleichen:
viņa pieve̦lkas bailīgi un skatās dre̦bē̦dama ūdenī Zeif. Chrest. II, 12. Spricis bij pievilcies pie uotra gaļas bļuodiņas Aps. IV, 46. klusām un nemanuot pievilkās tā diena Pasaules lāpīt. 46;

2) einander anziehen;

3) sich mit etw. durchtränken:
mucas, kas pievilkušās alus A. XX, 592;

4) sich betrinken, besaufen:
pievilcies kâ uods, kâ īle̦ns. kruogā viņš uz baruona laimēm pieve̦lkas stīvs un pilns Blaum. ve̦lns atnācis un pievilcies kâ dublis LP. V, 92.

Avots: ME III, 310, 311

III spraukt! Interjektion zur Bezeichnung einer schnellen Bewegung: Pricis zemē spraukt! nuo bumbieŗkuoka FBR. IV, 69 (aus Dond.).

Avots: ME III, 1012

I ūkšis,

1) ũkšis Kurs., ûkšis ² Bixten, Irmlau, MSil., Pampeln, ūkšis Memelshof, (mit nichtgedehntem ū ) Wenden, ũkšķis Kabillen, ûkšķis ² Erwalen, Schibbenhof, Siuxt, ūkšķis Spiess und N.-Sessau n. U., Memelshof, ein aus Schweineknöcheln gemachtes Schnarrwerk:
Janča izlaistam vilciņam Spricis iespēra ar savu ūkši ribās Vēr. II, 1293;

2) die Schweineschnauze
(ũkšķis) Kabillen;

3) ein unruhiges kleines Kind
(ũkšis) Kalleten. Nach Bezzenberger GGA. 1898, S. 5541 zu li. ùngti "wimmern"; möglich wäre auch Zugehörigkeit zu ūkšêt.

Avots: ME IV, 408

uzpiķêt, in der Verbindung kā uzpiķêts, wie verpicht: Spricis bij kâ uzpiķē̦ts uz kuokā kāpšanu Vēr. II, 1287.

Avots: ME IV, 364