Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'puška' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'puška' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

lampuška

làmpuška 2 PV. "kas lamputā".

Avots: EH I, 718


ļapuška

ļapuška, ein Fladen (?): vienu sieku, (sc.: kriķu) samalusi trīs ļapuškas izce̦puse BW. 8132, 2 (aus Nitau).

Avots: EH I, 768


ļepuška

ļe̦puška Auleja,

1) etwas Weiches und Feuchtes (z. B. ein alter Pilz);

2) ein gewisser leicht faulender Pilz.

Avots: EH I, 771


puška

I puška, = pušķis 1: ābuolaiņi kumeliņi, zīda puškas zemi slauka BW. 18470; 31237.

Avots: EH II, 336


puška

II puška "kastīte, trauciņš" Bērzgale.

Avots: EH II, 336


puškainis

puškainis,

1): ar dižu ruožu puškaini Janš. Līgava I, 15;

3): = eglīte 3 ("appuškuota maza eglīte, kuŗu kāzās panāksnu sievas dancināja un sita uz galda, līdza dziedādamas") Frauenb.; ‡

4) puškaiņi, Fingerhandschuhe, die am Schlupfende mit farbigen Troddeln versehen sind
Kaltenbr.: p. ir vairāk guoda cimdi.

Avots: EH II, 336


puškainis

puškainis,

1) ein Blumenkranz
Manz., Für., Elv., Glück, U.: kuomām iedama puškaini pinu, lai mana pādīte kâ puķe auga BW. 1325. linu puškaiņiem būs uz viņu galvām būt Glück Ezech. 44, 18. laidieta mums puškaiņus ne̦sāt nuo ruozēm! Manz. Post. II, 21. tam suola ... kungs Jēzus duot . . . puškaini un kruoni Post. I, 44;

2) Beiname des Peter
im VL.: ai Jānīti ziedainīti, Pēterīti puškalnīti! Jānīt[i]s ziedus izkaisīja, Pēterītis salasīja BW. 33029;

3) ein Musikinstrument
Konv. 2 133. Zur. Bed. 3 vgl. puškaitis.

Avots: ME III, 437


puškains

puškaîns, mit Fransen besetzt St., Bergm. n. U.: puškaini cimdi Bielenstein Holzb. 439. puškaina mice Saul. 1, 100, puškains uozuoliņš BW. 12257 var.

Avots: ME III, 438


puškaitis

puškaitis, eine Hochzeitsklapper (in Form eines Blumen- od. Bänderstrausses Bielenstein Holzb. 735 f. mit Abbild.): puškaitis nuo dzelzs ar dzelzs zvārguļiem Plutte 60.

Avots: ME III, 438


puškala

puškala Liepna, Name einer Kuh, die ein Haarbüschel zwischen den Hörnern hat AP.

Avots: EH II, 336


puškalpis

puškalpis: ein Sommerknecht - auch (mit àl 2 ) Linden in Kurl.; ehemals ein verheirateter Knecht, der für Wohnung, Verpflegung und fürs Nutzrecht eines geringen Stückes Land je 2 Wochen für den Bauer arbeitete, während jede dritte Woche zu seiner Verfügung stand (mit àl 2 ) Kaltenbr.

Avots: EH II, 336


puškalpis

puškalpis Alm., puškalps, ein Sommerknecht LP. VII, 791: turējuši trīs pilnus vīrus un vienu puškalpu JK. Vgl. puskalps.

Avots: ME III, 438

Šķirkļa skaidrojumā (4)

apakša

apakša (aus apa-tjā > li. apačià), dial. apukša, apuša, apuža, apaška, apuška, Lok. apukšā Endzelin Pr. I, 33, das Untere, der untere Teil: kuo tu ņemsi: virsu, vai apakšu? LP. V, 105, was wirst du nehmen, das Obere oder Untere? bez apakšas kre̦klu šūt BW. 20452, 1. pārplēst kre̦klu nuo augšas līdz apakšai Etn. I, 101, von oben bis unten. kalna apakša apaugusi krūmiem, der Fuss des Berges ist mit Gebüsch bewachsen. bē̦rnu pirtī peŗuot, tam pa kāju apakšām (Fussohlen) vien situši BW., S. 178. Anders kāju apakša in: kaķis dabūjis sievai pa kāju apakšu atpakaļ atsprukt istabā, der Latze sei es gelungen, zwischen den Beinen des Weibes wieder ins Zimmer zurückzuschlüpfen LP. IV, 88. vakarā, tā ap saules apakšu LP. VI, 1015, abends, so beim Sonnenuntergang; svētīt saules apakšu LP. VII, 646, den Sonnenuntergang feiern; pa gaismas apakšu, vor Morgengrauen Grünh. nuolieciet jel ratiņu pa tuo pašu saules apakšu Dond., zur Zeit der Abenddämmerung. pa saules apakšām bē̦rnam, neļāva aizmigušam gulēt JK. VI, 21. Der Lok. apakšā "unten" als Adv. und nach einem Genit. als postpositive Präposition beliebt, veraltet apakšan: gultas apakšā, unter dem Bette. apakšā palikt, unterliegen, den Kürzeren ziehen, hintangesetzt werden: cik reiz viņi tev paliks apakšā, tik reiz tev pašam labums celsies LP. IV, 108. saimniece sūtījuse savu meitu arī pie akas vērpt, laine paliktu sērdienei apakšā LP. IV, 216. viņš negribēja ar savu biedri strīdēties un labāk palika apakšā A. XIII, 133.

Kļūdu labojums:
BW., S. 178 = BW. I, S. 178.

Avots: ME I, 73


kaķis

kaķis,

1): Demin, kaķelis Pas. V, 344, kaķitiņš Wainsel n. FBR. XIV, 89; kaķīt[i]s peļu junkuriņš BW. 2251. me̦lni kaķi aizkrāsnē 19830. meža k. 3113, 2; 3): (Bauinstrument)
auch AP., Orellen, Ramkau, Saikava, Salis; die Kerbe, die beim "Katzen" in den Balken gehauen wird AP., Orellen, Ramkau, Saikava, Salis: kaķi izkaķē balkas apuškas pusē Saikava. lai baļķis piegulē̦tu labi apakšējam, tad kaķi izcē̦rt pēc apakšējā baļka muguras Orellen; ‡

4) die Schnur zum Hinaufziehen des Schlagklotzes beim Einrammen von Pfählen
Salis; ‡

5) ein Tauende zum Schlagen:
tad katrs virves gals pārvēršas kaķī Valdess Jūŗas vilki, S. 134.

Avots: EH I, 576


puķainis

puķainis "?": Pēterīti, puķainīti (Var.: puškainīti)! BW. 33029 var.

Avots: ME III, 405


pušķainis

pušķainis, = puškainis 1: kūmās iedama pušķaini (Var.: nuo ruozēm kruoni) pinu BW. 1325 var.

Avots: EH II, 336