Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'puga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'puga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
papugailis
puga
puga
pugainītis
pugainĩtis "?": silā tādi pugainīši (Var.: pūkainīši, zilgalvīši), tie nabaga apenīši BW. 19592 var.
Avots: ME III, 402
Avots: ME III, 402
pugala
pugas
pugažiņa
pugažiņa
pugažiņa, ein kleines Frauenzimmer: citiem vīriem lielas sievas, man bij maza pugažiņa BW. 27262. Wohl zu pauga; s. Būga KSn. I, 200.
Avots: ME III, 402
Avots: ME III, 402
pupugali
‡ pupugali Janš. Līgava I, 85, ein gewisses Strickmuster ("tie ... ir baltas vilnas ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem").
Avots: EH II, 327
Avots: EH II, 327
Šķirkļa skaidrojumā (6)
krabināt
krabinât,
1) intr., krabbeln (von der Maus gesagt)
U.;
2) krabbeln, sich fortwegen:
es ar savu pugažiņu citiem līdzi krabināju BW. 27262;
3) tr., mit einem Werkzeuge die Pfeife reinigen:
kaļķīti krabina un tīra Bārda. Refl. - tiês, vom Krabbeln der Maus U. [Reimwort zu grabinât; vgl. li. krabždė´ti "шелестѣть" (pelė˜ kràbžd).]
Avots: ME II, 255
1) intr., krabbeln (von der Maus gesagt)
U.;
2) krabbeln, sich fortwegen:
es ar savu pugažiņu citiem līdzi krabināju BW. 27262;
3) tr., mit einem Werkzeuge die Pfeife reinigen:
kaļķīti krabina un tīra Bārda. Refl. - tiês, vom Krabbeln der Maus U. [Reimwort zu grabinât; vgl. li. krabždė´ti "шелестѣть" (pelė˜ kràbžd).]
Avots: ME II, 255
kugaža
kugaža Oberl, n. U., kuguža, ein kleines, winziges (und dickes Wid.] Frauenzimmer: citiem vīriem lielas sievas, man bij tāda kugužiņa (Var.: pugažiņa, kukažiņa, klukaziņa) BW. 27262 var.; 27264. - [iet kugažu kugažām Trik. "hinken".- Wohl zur Wurzel von kudzums.]
Avots: ME II, 299
Avots: ME II, 299
kultene
I kul˜tene, ein saurer Trank, von Wasser und Mehl bereitet: kultene sk˙ābs dzēriens, pugatavuots iekuļuot rudzu miltus karstā ūdenī un tuo raudzējuot Wolm., Ruj., Burtn., Ronneb., Etn. I, 43. tas gāja uz istabu nuodzerties skābās kultenes Seib. Zu kul˜t.
Avots: ME II, 309
Avots: ME II, 309
pugužiņa
saspurdzināt
saspurdzinât, tr., aufrütteln, zurechtzausen: papugailis saspurdzina savas spalvas U. b. 95, 13.
Avots: ME III, 744
Avots: ME III, 744
zāpugs
zāpugs, der Schreck (?): nuo zāpuga... es vēlē̦tuos... aizmirsties Plūd. Pirmie akordi 25. Aus r. запуг.
Avots: ME IV, 699
Avots: ME IV, 699