vidus (li.
vidùs "das Innere", ae.
widu, air.
fid "Wald"), dial,
vids, Demin.
vidiņš, vidutiņš,1) die Mitte; das Mittelstück; das Innere U.:
nuo tā paša (sc.:
uozuoliņa) vidutiņa (Var.:
viducīša, viduklīša) māsiņai pūra skapi (sc.:
daru) BW. 30563 var. Sprw.:
kuo līdz lieli gurķi, kad tukši vidi Br. sak. v. 424.
tev tās malas, man tie vidi (von Kartoffeln) LP. VII, 266.
puķes dze̦ltaniem ziediņiern, sarkaniem vidiņiem BW. 2158.
niedra zied e̦ze̦ra vidiņā 11059, 5 var.
dārzeņā, . . . ruožu videņā 13250, 28.
dzīvuoju ļaunu ļaužu vidiņā (Var.:
starpiņā) 9085, 1.
raud . . . puišķins lielu karu videņā 32178, 3.
izvē̦lē̦tu . .. vienu nuo mūsu vidus Alm. Kaislību varā 137.
tu pacēli tur akmeni kâ vidu Lautb. Vidv. 14.
vidu zeme St.,
Mittelland (nicht zu hart, nicht zu weich). Sprw.:
kas vidū, tuo vilks pirmuo ņe̦m Br. sak. v. 1403.
vidū guitā iegulēju, negulēju maliņā Bl. t. dz. 664.
vidū lauza zuobentiņu BW. 17450.
vis˙apkārt ze̦lta migla, viduo saule vizuļuoja 6318 var.
pirmāk mice, pēc ce̦pure, vidū (Var.:
vidus laikā) ... vainadziņš 24739, 9.
vidū sacīt (dazwischensagen, -reden) Kaudz. M. 41.
nemaisies ar saviem stāstiem vidū! 325.
pa vidam,a) mittendrin, dazwischen: pa vidam . . . bijuši arī mūsu zaķi Upīte Medn. laiki 90;
b) pa vidu U.,
mittelmässig, halbwegs: ļaužu bija pa vidam (nicht viel und nicht wenig) A. v. J. 1897, S. 87.
pa vidiem,a) dazwischen: duodat man alu dzert, pa vidiem brandaviņu! BW. 19583,
pa vidiem netrūka . . . dziesmu Kaudz. M. 120.
kuo nu stāsti . . . niekus pa vidiem? 323;
in der Verbind. pa vidiem iet, (Frieden) vermitteln Spr.
- dienas vidus,a) die Mittagszeit;b) der Süden U.;
nakts vidus, Mitternacht Manz.,
die Mitte der Nacht: ap nakts vidu lielais piecēlies LP. VI, 437;
2) der mittlere Teil des Rumpfes, die Taille; der Bauch Frauenb.:
saņēma ķēniņa meitu pa vidu LP. V, 276.
sagrāba jaunkungu pa vidu VI, 61.
sirds manā vidū le̦c St.,
das Herz wallet mir im Leibe. man vidu griêž tâ kâ ar nazi (von starken Bauchschmerzen gesagt) Frauenb.
bē̦rnam ciets vidus JK. VI, 51.
ciets mans vidutiņš kâ dzelzis Br. 4;
3) die Gegend U.:
mūsu vidū, in unserer Gegend U.
lai nāk Rīgas zeltenītes šai viduo (Var.:
zemē) sluotas griêzt BW. 11055 var.
uz svešu, nepazīstamu vidu Pas. II, 158.
ļaužu vidus, eine stark bewohnte Gegend Mag. IV, 2, 155.
dažāduos viduos par tuo ir dažādas duomas Pūrs II, 66.
aizgāja uz citu vidu dzīvuot LP. VII, 336.
nedrīkstuot . . . gabalu . . . izplūkt vidu vidiem (stellenweise, hier und da) Etn. II, 73;
4) Plur.
vidi, der Unterleib, das Innere des Leibes U., Spr., Memelshof, Oknist;
das Eingeweide Nerft:
ar vidiem nežē̦luosities vairs Ar.
sieviņa tur viduos dabūja samaitāties Lapsa-Kūm. 109.
pietaisīt vidus, sich satt essen Nerft.
spudiņu vāra nuo liellopu vai cūku vidiem (iekšām) Etn. I, 19.
Vgl. dazu Būga KSn. I, 260, Trautmann Wrtb. 358, Fick Wrtb. III 4, 411 l, Bugge PФB. XXI, 427 f., Fay AJPh. XXVI, 382, Pedersen KZ. XXXVIII, 374, Walde Vrgl. Wrtb. I, 239 f. und 314. Der zweite Teil von le. sausviedis (s. dies) könnte aber zur Wurzel von vĩst "welken" gehören; und apr. widus (mit ī ?) "Naht im Stiefel", das von Pedersen 1. c. u. a. ebenfalls hierhergestetlt ist, gehört vielleicht eher zu le. vît.Avots: ME IV,
580,
581