Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pumpju' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pumpju' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

pumpju

pumpju spẽle, das Babchenspiel Neik. n. U.

Avots: ME III, 410

Šķirkļa skaidrojumā (3)

piebiedrināties

piebìedrinâtiês, sich anschliessen: steidzās pie negantĩgām pumpju spēlēm . . . piebiedrināties Glück II Makk. 4, 14.

Avots: ME III, 239


pumpa

II pum̃pa (li. pùmpa "ein kopfähnliches Ornament"), nach U. auch pumpis,

1) der Knauf, Buckel, eine Erhöhung, ein Auswuchs am Körper,
(pum̃pa Sassm.) eine Beule, Geschwulst (pum̂pa 2 Dond.) U.; "= bumba" Wessen: senāk sievieši Gramzdā ne̦suši saktas . . . ar astuoņām pumpām jeb izsistiem paaugstinājumiem B. Vēstn. metala saktes bija izgre̦znuotas ar pumpām A. XX, 376. kapu sē̦tai treji vārti, visi treji pumpiņām BW. 27630. pumpa mugurā, der Buckel: dancuo viegli, jaunā mārša, nemet pumpas (Var.: kupŗa, kukšas) mugurā! BW. 24051, 1. greizas ruokas, greizas kājas, liela pumpa mugurā (Var.: lielu kupri mugurā) 21158. ar me̦lnu pumpu ("an den blauen Blattern") saslimt Ar. - pumpiņa meitiņa RKr. XVI, 238, von einem zu klein gewachsenen Mädchen gesagt;

2) pum̃pa Dond., Windau, Preekuln, Perkunen, pumpa Hasenpot, Grobin n. Etn. III, 67, Libau, Gold., Edwahlen, Bielenstein Holzb. 703, der Knopf:
pumpā mani, māmulīte, ar sudraba pumpiņām, lai nevar tautu dē̦ls ruoku šaut azuotē! BW. 17005, 4 var. kurpes ar... sudraba pumpiņām Dīcm. pas. v. I, 65; pumpju caurums U., das Knopfloch;

3) ein Vorhängeschloss
(pumpiņa Seew. n. U.) U., Autzenbach n. Mag. XIII, 2, 70; eine Verdickung am Schlossriegel Bielenstein Holzb.;

4) Demin. pumpiņa, der Bauch in der Kindersprache
U. Zur Bed. 2 vgl. li. atpumpuoti "atsegioti" Klaip. 28; zu pumpt.

Avots: ME III, 409, 410


stumdeklis

stumdeklis,

1) stumdeklis (li. stumdeklis "Triebrad"
Miežinis) Dr., Wid., stumdiklis, der Kolben: pumpju stumdikļi MWM. X, 508; stumdeklis Triebrad, Schwungrad, Triebfeder LKVv.;

2) stumdiklis, eine Maschine od. Mühle, die von Menschenhänden getrieben wird
L., stumdiklas, die Zugmühle L., Für. I;

3) stum̃deklis Dond., Wandsen, stùmdeklis 2 Gr. - Buschh., Saikava, Warkh., stumdeklis St., Wid., stumdiklis L., U., ein Mensch, der hin und her gestossen, getrieben wird; ein solcher, der fortwährenden Anstosses, Antriebes bedarf
U.: tu tikai tāds stumdeklis vien esi, du weisst nichts von selbst zu tun Hug. Mag. II, 1, 72.

Avots: ME III, 1105