Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'punīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'punīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

punīt

punît,

1) schlagen, dass
puni entstehen Etn. IV, 167;

2) punît nuost (wegreissen, wegschaffen)
baļki nuo sienas, ve̦cu ē̦ku nuojaucuot Kreuzb.

Avots: ME III, 413

punīte

punĩte,

1) ein Hüttchen
Bielenstein Holzb.;

2) eine kleine Lampe ohne Zylinder
Annenhof bei Mar.

Avots: ME III, 413

sapunīt

sapunît, gehörig (auf den Kopf) schlagen, Rippenstösse geben Spr.

Avots: ME II, 709

špunīt

‡ špunît, -īju, schlagen Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84: š. par pieri, ausi, vaigu.

Avots: EH II, 655

Šķirkļa skaidrojumā (1)

pūne

pūne Infl., Lubn., pùne 2 Kl., Kr., Warkh., pûnis 2 Bl., pūnis U., Manz., Hasenp., eine Scheune (pùnis 2 Gr.-Buschhof); pūne Kokn. n. U., pūnīte Erlaa, pũnĩtis Pe̦nkule, pũnis Bauske, eine Kaffscheune; pūne, ein Anbau an der klẽts Nerft od. (pùne 2 ) an der kūts zum Heuaufbewahren Gr.-Buchhof, an der Riege (zum Aufbewahren von Kaff und Stroh) C. (pũnis), Bers.; pūne Lasd., pũnis N.-Bartau, ein kleines, scheunenartiges Gebäude am Meeres- od. Seeufer zum Aufbewahren von Fischerwerkzeugen: vāgūžam lipa klāt ze̦māka būve, kalpu pūnīte Jauns. ieiedams salmu pūnī pēc kaisiem LA. abi ielīda salmu pūnītē un. ļāvās naktsmieram Libek Pūķis 22. ja būs laba vedekliņa, dzīvuosam ustābā; ja būs špe̦tna, ja būs barga, taisīs cepli punītī (Var.: pūnītē) BW. 21749. pūnē guļas vietu pataisīt DL. - Nebst li. pũnis "мякиннмца" Понев. гов. II, 27 und punė "Stall" nach Brückner Die slav. Fremdw. im Lit. 123 und 181 aus r. пуня.

Avots: ME III, 447