punots
punuôts, uneben, mit Beulen versehen: šis viņa mūris izskatījās punuots, it kâ ve̦se̦ls pulks tuolu vēršu būtu sabāzuši savas pieres pasienē; gatavi badīties Druva II, 167.
Avots: ME III, 413
Avots: ME III, 413
'punots' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: