puržava
puržava, eine trocken werdende Pfütze an sumpfigen Stellen, z. B. auf Waldwegen: tur tik daudz puržavu, ka ne cauri nevar izbraukt Felixberg. Zu urslav. *pъrzniti (> poln. parznić u. a.) "besudeln"?
Avots: ME III, 421
Avots: ME III, 421
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'puržava' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'puržava' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
purzāt
pur̃zât êdienu, eine Speise besudeln (aus dem Munde zurücklassend oder mit schmutzigen Händen anfassend) Schujen; pùrzāt 2 "plucināt, izjaukt": vējš purzā siena gubu Bers.; "jaukt, maisīt" Schwanb., Odsen; (iz)purzât "einen zu dessen Nachteil physisch oder rechtlich bearbeiten" Vank.; vgl. izpurzât und puržava.
Avots: ME III, 421
Avots: ME III, 421