Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'purkši' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'purkši' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

purkšināt

‡ purkšinât Dunika, wiederholt furzen.

Avots: EH II, 328

purkšis

pur̂kšis, ‡

2) "truoksnis; ein Furz" (mit ur̂ 2 ) Seyershof.

Avots: EH II, 328

purkšis

purkšis C., pur̂šķis Golg., Sessw., Heidenfeld, ein Mensch, der leicht zum Zorn geneigt ist U., Mag. XIII, 2, 62; vgl. purks; pur̃kšis, eine Schnarre (als Spielzeug) Ruj.

Avots: ME III, 418

spurkšiens

spurkšiêns, das (einmalige) Prusten: nesavaldāms smieklu spurkšiens Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 72.

Avots: ME III, 1033

spurkšināt

spur̃kšinât: bē̦rni spurkšina ratiņu, piedurdami tam vērpjuot pirkstu vai skaliņu, lai ratiņš spurkš Morizberg, Sermus. kuo spurkšini (= pagriez un apstādini ratiņu), ka nevērp? Stuhrhof. spurkšināja ratiņu arī tâ, ka ielika ratiņa ripā sarkanu uoglīti un tad grieza apkārt ebenda.

Avots: EH II, 565

spurkšināt

spur̃kšinât Nötk., (mit ùr 2 ) Neugut, schwirren machen: ratiņu Dr., MSil., Bers.

Avots: ME III, 1033

špurkšināt

špurkšinât, tr., hin- und herbewegen: zaķīt[i]s ausis špurkšināja (Var.: skurināja) BW. 16773, 11 var.

Avots: ME IV, 102

spurkšis

spurkšis,

1) spur̃kšis Lems. n. FBR. IV, 96, spurkšķis, das Schwirren, Geschwirr:
izdzirdis laidārzā tādu kâ spurkšķi Etn. II, 88; LP. VII, 544;

2) Spottname für einen in kurzen, ausgewachsenen Kleidern steckenden Menschen
Seew. n. U.;

3) spur̂kšķis Bers., = spurkstiķis 2.

Avots: ME III, 1033

Šķirkļa skaidrojumā (3)

purkšēt

pur̂kšêt C., pur̃kšķêt Arrasch, Bauske, -u, -ẽju, krachen, knarren U.; furzen U.; prusten; undeutlich sprechen, in den Bart brummen Sassm. (pur̂kšķêt 2 ), widersprechen (pur̂kšêt) Burtn.: viņš laida galvu ūdenī, purkšķēja un pūta. nepurkški man pretī! Sassm. n. RKr. XVII, 48. kuo nu purkši: dari, kuo tev saka! Burtn.; pur̂kšêt, schwirren (vom Flug der Vögel) Ruj. Nebst purkstêt zu purkšt; vgl. auch burkš(ķ)êt.

Avots: ME III, 417, 418