Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'purpināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'purpināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

izpurpināt

‡ I izpurpinât Kalz, n. Fil. mat. 27, unzufrieden (unwillig) aussprechen: vui būsi izpurpinājis visu? hast du alles, womit du unzufrieden bist (was dich ärgert) ausgesprochen?

Avots: EH I, 475

izpurpināties

izpurpinâtiês, tüchtig brummen, zanken: izpurpinājusies labi un tad beidzuot gājuse arī LP. V, 9, Sessw., Aps., Bers.

Avots: ME I, 786

nopurpināt

nùopurpinât, intr., hermurmeln: nevarēju saprast viņa vārdus, juo nuopurpināja vien Naud., Vēr. II, 1312.

Avots: ME II, 835

purpināt

pur̂pinât: auch (murmeln) Gr.-Buschh., (mit ur) Grünh.; verärgert bei sich sprechen (mit ùr 2 ) Saikava, (mit ur) Grünw.; viel und leise sprechen (mit ur) Frauenb.; plaudern, plappern Diet.

Avots: EH II, 329

purpināt

pur̂pinât Lis., Prl., Fest., (n. Etn. IV, 167) Druw., pur̃pinât Sassm., kullern wie ein Birkhahn St., leise, undeutlich, nur mit den Lippen sprechen, murmeln Wid., Bers. (pùrpinât 2 ), Naud.; leise zanken, schelten N.-Bartau; brummen Lis.; leise wiehern Sassm.: žīds pātarus skaitīdams murmina un purpina Fest. kuo tu tâ purpini? runā diktāki! Druw. n. RKr. XVII, 74. kuo ve̦cmāte purpina, tuo ne+viens nevar saprast Sassm. viņš atbildēja purpinādams A. v. J. 1896, S. 814. laikraksti tuo visu saņēma ar līdzcietīgu smaidu, kâ jau daždien zaļuokšņi cilvē̦ki vecīšu purpināšanu De̦glavs Rīga II, 1, 337. Zu purpas II.

Avots: ME III, 419