puršķis Selb., (mit ùr2 ) Gr.-Buschhof, = purslis">purslis:mans dē̦ls ir tāds kâ puršķis, nevar ne˙maz vārdu pateikt; pùršķis2 , wer hastig spricht Saikava.
pùršļât2 , -ãju Lis., = purslât. Refl. puršļâtiês, -ãjuôs"sich ärgern und ein weinerliches Gesicht machen":kuo nieku dēļ tâ puršļājies! Druw. n. RKr. XVII, 75; pur̃šļâtiês,prusten Arrasch, C. Zu purslas, purslis.