Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rāpēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rāpēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

aizskrāpēt

àizskrãpêt, ein wenig einkratzen: a. kam acis AP., Arrasch, Erlaa, Lemsal, Meselau, Selsau, Sessw., Trik.

Avots: EH I, 48


apskrāpēt

apskrãpêt, bekratzen: a. seju. Refl. -tiês, sich bekratzen: kur tu tâ apskrāpējies ?

Avots: EH I, 113


atrāpēt

atrãpêt, atrāpt(iês), intr., herkriechen: bē̦rns atrāpējis pie durvīm.

Avots: ME I, 185


atskrāpēt

atskrãpêt, tr.,

1) losscharpen;

2) schrapend, scharrend verletzen:
a. nagus rāceņus ruokuot Wandsen.]

Avots: ME I, 192


ieskrāpēt

ìeskrãpêt, tr., schrapen, einkratzen: kaķis ieskrāpējis bē̦rnam ruokā. [Refl. - tiês, sich hineinscharren: suns iekrāpējies alā Kokn.]

Avots: ME II, 66


izskrāpēt

izskrãpêt, tr., auskratzen: acis tev izskrāpēšu. tu maizīti ar kaķa nadziņiem izskrāpēsi LP. I, 153.

Avots: ME I, 798


noskrāpēt

nùoskrãpêt, tr., abkratzen, zerkratzen: kaķis nuoskrapējis bē̦rnam ruokas. vajaguot visu māju nuomazgāt un nuoskrapēt Baltp. Refl. -tiês, sich abkratzen, sich müde kratzen: nuoskrāpējas gar sienu kâ kaķis gar aizkritušām lamatām Tr.

Avots: ME II, 849


nostrāpēt

nùostrãpêt, strafen (perfektiv): ļaudis bija cieši sagrē̦kājuši, dievs gribēja n. Pas. X, 53 (aus Nīcgale).

Avots: EH II, 91


pārskrāpēt

[pãrskrāpêt,

1) auch pārskrāpât Widdrisch, pãrskrāpt PS., entzweikratzen:
kaķis pārskrāpēja ruoku;

2) oberflächlich fegen (einen Schornstein):
viņš skursteni tikai tâ pārskrāpējis.]

Avots: ME III, 175


pieskrāpēt

pìeskrãpêt, schrapend anfüllen: p. pilnu pannu suodrēju.

Avots: ME III, 291


rāpēt

‡ * rãpêt, zu erschliessen aus aprãpêt (unter aprãpât ).

Avots: EH II, 361


saskrāpēt

saskrãpêt, saskrābât Vank., saskrãbêt Neuhausen, tr., zerkratzen: zari saskrāpē acis LP. I, 103. kaķis saskrāpējis ruoku. Refl. -tiês, sich zerkratzen; zerkratzt werden: mugura saskrāpējas asiņaina A. XX, 559.

Avots: ME III, 733


skrāpēt

skrãpêt, -ẽju, schrapen, striegeln U., Salgaln, Meiran, kratzen Wolm.: nāk ve̦lni ar asiem nagiem tuo skrāpēt LP. IV, 100. - skursteni skrāpēt, den Schornstein fegen Seewald. Refl. -tiês, (hin und wieder etwas) kratzen: kad kaķis skrāpējas ap kuokiem, tad gaidāms vējš Etn. II, 71. vāveriņi skrāpējas gar biksītēm Vēr. II, 1300. Aus mnd. schrapen "schaben, kratzen" woher auch estn. (k)rāpima "kratzen".

Avots: ME II, 889


strāpēt

strãpêt, -ẽju, = sùodît, strafen.

Avots: EH II, 585


uzskrāpēt

uzskrãpêt,

1) aufkratzen, aufritzen
Spr.: u. strīpu uz sienas;

2) Schläge verabfolgen
Celmiņ. Refl. -tiês, sich hinaufkratzen: uzskrāpējās... līdz paspārnēm R. Kam. 156.

Avots: ME IV, 378

Šķirkļa skaidrojumā (3)

birga

II birga,

1) = birze 2 und 3: ja sējējs labi nepruot sēt un sviei pāri arumuos iezīmē̦tai svītrai, tad svītru vietās sē̦kla sakrīt biezāk, kas labībai uzdīgstuot kļūst re̦dzams; šīs biezākās svītras sauc bir̂gas 2 Orellen. ieskrāpēt birgu ar kāju ebenda. neņem tik platu birgu! ebenda;

2) lietus b., ein Regenschauer
(?): aitas meklēja krūmus, bet lietus b. še bij vēl ļaunāka A. Brigadere Skarbos vējos 114; in der Bed. 2 zu birga I?

Avots: EH I, 220


pabrazāt

pabràzât 2 Warkl. "paberzēt, paskrāpēt". Refl. pabrāzâtiês Lubn., = paber̂zêtiês: ve̦ctē̦vam patīk p. gar siênu.

Avots: EH II, 122


skursteņslaucis

skursteņslaũcis Salisb., skursteņslauķis Wid., Brasche, auch skursteņa slaucis od. slauķis, skursteņskrāpis Mag. XIII, 2, Wid., skurstenskrāpis U. (unter skrāpēt), skursteņskrãplis Hofzumberge, auch skursteņa (U.) od. skursteņu (Wid.) skrāpis, der Schornsteinfeger: mute me̦lna kâ skursteņa slaucim Pas. IV, 147 (aus Serbigal). Für skursteņskrāpis scheint estn. korstenkrāp schon ein mnd. *schorstênschrap(e) vorauszusetzen.

Avots: ME III, 906