krāpaļātkrāpaļât 2 [li. krõpalioti dass.], -ãju, tr., demin. zu kràpt, anführen, hinters Licht führen: viņu vis tâ nekrāpaļāja kâ citus Degl., Lub.Avots: ME II, 266
rāpaļātrãpaļât PS., Jürg., Bauske, Dunika, rāpaļuôt, kriechen, auf allen Vieren gehen: puiši mani neredzēja, kad es maza rāpaļuoju (Var.: rāpu rāpājuos) BW. 10561, 3.Avots: ME III, 497